Baltijas valstis ir nosodījušas Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt tā dēvēto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" "neatkarību" un pieprasījušas noteikt sankcijas pret Krieviju.
"Krievija ir saplēsusi Minskas vienošanās. Tas parāda, ka Maskavai ir mērķis padziļināt konfliktu, nevis to atrisināt. Prezidenta Putina lēmums atzīt Doņeckas un Luhanskas apgabalu separātiskos rajonus par valstīm ir rupjš un neattaisnots starptautisko tiesību un Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpums. Igaunija nekad to neatzīs. Pēdējo mēnešu drošības krīze vēlreiz ir parādījusi, kas ir agresors un kas ir upuris. Eiropas Savienības atbildei ir jābūt ātrai, efektīvai un vienotai. Tas nozīmē sankcijas," paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka Krievija ar vardarbīgiem līdzekļiem cenšas panākt Ukrainas politiskās vadības un ārpolitiskā kursa maiņu, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas, aizbildinoties ar safabricētiem iemesliem un izplatot klaji nepatiesu informāciju.
Valsts augstākās amatpersonas akcentēja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pieņemtais lēmums atzīt valdības nekontrolēto Ukrainas Luhanskas un Doņeckas teritoriju neatkarību turpina jau 2014.gadā iesākto uzbrukumu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, prettiesiski mainot robežas Eiropā.
"Kategoriski nosodot Krievijas rīcību, Latvija mudina starptautisko sabiedrību spert maksimāli spēcīgus soļus Krievijas agresijas pārtraukšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Aicinām starptautisko sabiedrību uz saliedētu rīcību, ieviešot spēcīgas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju un personām, kuras nes atbildību par uzbrukuma Ukrainas valstiskumam īstenošanu," paziņojumā norādīja valsts augstākās amatpersonas.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tviterī nosauca tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu par "starptautisko tiesību neciešamu pārkāpumu". Lietuves premjerministre Ingrida Šimonīte tviterī piebilda, ka "tas veids, kā mēs atbildam, definēs mūs nākamajām paaudzēm".
Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir izsaukusi uz tikšanos Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi, kuram no Latvijas puses izteikts kategorisks nosodījums par Krievijas agresiju pret Ukrainu, "kas balstīta safabricētos ieganstos un izplatītā klaji nepatiesā informācijā", informē ĀM.