Karinš: Rietumvalstis jau tagad varētu noteikt sankcijas Krievijai

Rietumvalstis jau tagad varētu noteikt sankcijas Krievijai, jo pēc Krievijas-Baltkrievijas militārajām mācībām abu valstu režīmi ir paziņojuši, ka Krievijas karaspēks turpinās palikt Baltkrievijā, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā uzsvēra premjers, jau viens pats šāds solis ļoti redzami maina drošības situāciju reģionā.

Valdības vadītājs informēja, ka koalīcijas partijas pārrunāja krīzi, kad Krievijas rīcības dēļ saglabājas ļoti augsts karadarbības eskalācijas risks Ukrainā. Kariņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.

Premjers atkārtoti pauda, ka mūsu valstij šajā situācijā tieša apdraudējuma nav, vēršot uzmanību, ka Baltijas valstīs atrodas karavīri no NATO 26 dalībvalstīm. Kariņš uzsvēra Latvijas dalības NATO un Eiropas Savienībā (ES) lomu.

Saistībā ar Ukrainas drošības krīzi Latvijas iestādes strādā pie jautājuma par iespējamo bēgļu plūsmu un riskiem kiberdrošības un enerģētikas jomā, atzīmēja valdības vadītājs.

Saeimas frakcijas "Attīstībai/ Par!" (AP) priekšsēdētājs Juris Pūce žurnālistiem pēc sēdes atzīmēja, ka Latvijai būtu jājūtas laimīgai par pirms aptuveni 20 gadiem pieņemto lēmumu iestāties ES un NATO, jo tas ievērojami uzlabojis valsts drošības situāciju, kā arī vairojies drošību par rītdienu.

Viņš uzsvēra, ka AP atbalsta Baltijas valstu ārlietu un aizsardzības ministru publiski pausto nostāju, ka sankcijas pret Krieviju būtu jāpiemēro nekavējoties, lai tādējādi izvairītos no turpmākas iespējamā konflikta eskalācijas. "Protams, tas nozīmētu arī uzdevumu Latvijai - sankcijas noteikti atstās iespaidu uz Latviju, par to nevajag būt ilūzijām. Šādā situācijā gan mūsu valsts makam, gan mūsu privātpersonām ir jājūtas drošām par to, ka valsts rūpēsies par viņu interešu un iespēju aizsardzību," sacīja Pūce.

Tāpat politiķis uzsvēra arī turpmākas sadarbības nozīmi ar ES un NATO kolēģiem, kā arī faktu, ka ES vajadzētu censties rast iespēju plašākam finansiālam atbalstam Ukrainai, jo tieši ekonomiskais efekts, ko no pašreizējās neskaidrās situācijas izjūt valsts, ir ievērojams un tas tikai palielinās.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka drošības krīze reģionā parāda, ka Latvijā daudzas lietas iepriekš nav bijušas prioritāras un nav izdarītas. Tāpēc pašreizējai valdībai nepieciešams strādāt pie enerģētiskās neatkarības nodrošināšanas, atzīmēja politiķis.

Tieslietu ministrs norādīja, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija strādā pie atbalsta atjaunojamo resursu izmantošanai mājsaimniecībās un uzņēmumos.

Savukārt tūlītēja atteikšanās no dabasgāzes piegādēm ir "sapnis", kas nav realizējams nedz vienā, nedz desmit gados, pauda Bordāns. Politiķis uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt stratēģiskās dabasgāzes rezerves, tās uzglabājot Inčukalna dabasgāzes krātuvē, un ka pie šī jautājuma strādā Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Svarīgi, lai Latvija ir tāda valsts, kuru citām NATO dalībvalstīm būtu interese aizstāvēt, kas nozīmē atbilstību tādiem alianses standartiem kā tiesiskums, demokrātija un nobrieduša sabiedrība, pauda Bordāns.

Kā ziņots, pēc ASV rīcībā esošās informācijas, Krievija uz mācībām vairākos Baltkrievijas poligonos, lidlaukos un citās vietās nosūtījusi vairāk nekā 30 000 karavīru, vēl vairāk pastiprinot bažas par Maskavas iespējamajiem plāniem iebrukt Ukrainā.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien sasauca Drošības padomes sēdi, kurā izskatīja lūgumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.

Tā dēvētā Drošības padomes sēde ir acīmredzams iestudējums, kur valsts augstākās amatpersonas uzstājas ar iepriekš sagatavotām propagandas runām, kuru mērķis ir attaisnot turpmākās Maskavas agresīvās darbības pret Ukrainu.

Sēdes noslēgumā Putins paziņoja, ka galīgo lēmumu par okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu viņš pieņemšot vēl šodien.

LETA jau rakstīja, ka Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai.