Lietuvas Seima komitejas vadītājs: Karaspēkam jāatrodas ne tikai Polijā, bet arī šaipus Suvalku koridora
Krievijas karavīru palikšana Baltkrievijā arī pēc abu valstu kopīgo militāro mācību oficiālās pabeigšanas liek mainīt līdzšinējo atturēšanas arhitektūru gan Lietuvā, gan citās reģiona valstīs, uzlūkojot robežu ar Baltkrieviju kā robežu ar Krieviju, pirmdien norādījis Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.
"Šis neapšaubāmi ir lūzuma punkts, un domāju, ka tas pamudinās NATO un mūsu stratēģiskos sabiedrotos pārplānot mūsu atturēšanas arhitektūru," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS, komentējot Baltkrievijas aizsardzības ministra Viktora Hreņina paziņojumu, ka saistībā ar spriedzes pieaugumu Ukrainā Krievijas spēki paliks Baltkrievijā, lai veiktu "kaujas gatavības pārbaudi", lai gan abu valstu kopīgās militārās mācības oficiāli bija paredzēts pabeigt jau svētdien. Kad patiesībā domāts beigt šīs mācības, netiek ziņots.
"Reaģējot uz to, kas būtībā jau ir noticis, Baltijas valstīs jāveido pavisam citāda atturēšanas arhitektūra. Karaspēkam jāatrodas ne tikai Polijā, bet arī šaipus Suvalku koridora. Tādam tagad būtu jābūt mūsu diplomātiskajam mērķim," spriedis Kasčūns.
Viņaprāt, pašreizējos apstākļos Lietuva kļuvusi par to, kas aukstā kara laikā bija Rietumberlīne.
"Gandrīz 700 kilometri [Lietuvas] robežas ar Baltkrieviju faktiski būtu jāuzskata par robežu ar Krievijas Federāciju. Baltkrievijai vairs nav nekādas patstāvības. Atgādināšu - [Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs] Makejs preses konferencē sacīja, ka [Krievijas karaspēks] noteikti tiks izvests. Kur tagad ir Makejs?" vaicājis deputāts.
Pēc viņa teiktā, iespējami dažādi scenāriji - Baltkrievijā tiks izveidoti mācību centri, kur paliks Krievijas karavīri, vai arī karavīri tiks izvesti, bet tehnika paliks.
Kasčūns uzsvēris, ka par atturēšanas arhitektūras daļu jākļūst pēc iespējas lielāku paplašinātās klātbūtnes spēku izvietošanai Baltijas valstīs un pastāvīgai, nepārtrauktai amerikāņu militārajai klātbūtnei.
"Pašlaik [Krievijas] tīkojumi vērsti pret Ukrainu, bet, ja netiks pienācīgi gādāts par atturēšanu, nodomi var mainīties, var parādīties vēlme izmēģināt ko citu. Mūsu reģionā būtiski jānostiprina atturēšanas arhitektūra," izteicies Seima komitejas vadītājs.
Viņš atbalstījis priekšlikumu pārskatīt šā gada valsts aizsardzības budžetu, norādot, ka tādējādi ne vien tiktu apliecināta politiskā griba, bet arī nostiprināts Lietuvas kā uzņemošās valsts statuss.
"Daudz ko iespējams darīt, lai nostiprinātu uzņemošās valsts statusu, izveidotu infrastruktūru, uzlabotu apstākļus sabiedrotajiem. To var izdarīt ātri. Citas lietas, iespējams, prasa laiku, tomēr tas būs ļoti svarīgs politiskais vēstījums," norādījis Kasčūns.
Pēc ASV rīcībā esošās informācijas, Krievija uz mācībām vairākos Baltkrievijas poligonos, lidlaukos un citās vietās nosūtījusi vairāk nekā 30 000 karavīru, vēl vairāk pastiprinot bažas par Maskavas iespējamajiem plāniem iebrukt Ukrainā.