Ukraina pieprasa steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi Krievijas iebrukuma draudu novēršanai

© NRA arhīvs

Ukraina pirmdien pieprasījusi steidzami sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu Krievijas iebrukuma draudus.

Kijeva piesaukusi tā dēvēto Budapeštas memorandu, kuru 1994.gadā parakstīja Krievija, ASV un Lielbritānija, garantējot Ukrainas "teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību" apmaiņā pret tās atteikšanos no kodolieročiem, kurus valsts bija mantojusi no PSRS pēc neatkarības pasludināšanas 1991.gadā.
"Pēc prezidenta [Volodima] Zelenska iniciatīvas es oficiāli pieprasu ANO Drošības padomes dalībvalstīm nekavējoties sarīkot konsultācijas saskaņā ar Budapeštas memoranda 6.pantu," tviterī pavēstījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmiro Kuleba.

Drošības padomei jāsper "praktiski soļi, lai garantētu Ukrainas drošību," uzsvēris Kuleba.

Budapeštas memoranda 6.pants paredz, ka Maskava, Vašingtona un Londona veiks konsultācijas, ja "izveidosies ārkārtēja situācija," kas radīs draudus Ukrainas drošībai.

Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru, raisot bažas, ka Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu iebrukt Ukrainā.

Pēdējās dienās arī saasinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā.

Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam.

No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām teritorijām uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši cilvēku, kurus Maskavas amatpersonas uzdod par "bēgļiem".

Tikmēr tā dēvētās republikas izsludinājušas mobilizāciju.

Pasaulē

Paejot trīsdesmitajai gadskārtai kopš prāmja “Estonia” bojāejas rudens vētrā, ir redzams: Zviedrijas valdība arī šodien turpina konsekvento politiku — darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai novērstu patiesības noskaidrošanu par to, kas īstenībā izraisīja 852 cilvēku nāvi.

Svarīgākais