Minhenes drošības konferencē politiķi vienojas, ka nepieciešams turpināt sniegt palīdzību Ukrainai

© AP/Scanpix/Leta

Minhenes drošības konferences laikā Latvijas prezidents Egils Levits un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa tikušies ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar drošības aktualitātēm.

Kā informē Valsts prezidenta kanceleja, triju valstu politiķi bijuši vienisprātis, ka Ukrainai jāsniedz un jāturpina sniegt militāru un finansiālu palīdzību.

Tāpat puses bijušas vienotas nostājā, ka jāstiprina NATO austrumu flangs, kā arī jāgatavo spēcīgas un ilgstošas sankcijas pret Krieviju.

Džonsons paudis "stingru nostāju par nepieciešamību stiprināt Apvienotos reaģēšanas spēkus, kas ir Lielbritānijas un sadarbības partneru - Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas - kopīga iniciatīva.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais