Zelenskis: Ukrainai ir maz izredžu pievienoties NATO

"Mēs kā valsts gribētu pievienoties NATO un gadiem ilgi esam vērsušies pie viņiem," intervijā Vācijas laikrakstam "Bild" sacīja prezidents. "Bet process ir apstājies. Tam ir cēloņi un iemesli. Krievija nav vienīgā, kas ir pret Ukrainas pievienošanos."

"Atsevišķas NATO dalībvalstis atbalsta Maskavu tās nostājā," sacīja Zelenskis, norādot, ka tas ir "visiem zināms noslēpums".

Viņš atteicās nosaukt konkrētas valstis, piebilstot, ka cer, ka tās savas domas mainīs.

"Mums nav viegli ar šīm valstīm, un es negribu riskus vai diplomātiskus konfliktus," norādīja Zelenskis.

Ukrainas tautai jābūt tiesībām izlemt, vai valsts pievienojas NATO, sacīja prezidents, vienlaikus atzīstot, ka šajā brīdī referendumam būtu maza jēga.

"Ceļš uz NATO un Eiropas Savienību (ES) ir ļoti garš," viņš sacīja, mudinot NATO valstis atbalstīt Ukrainu.

"NATO ir drošības garantija, tas ir, ko mēs vēlamies panākt. Šī garantija mums nozīmē, ka mēs nezaudēsim savu neatkarību," viņš sacīja.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 130 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.