Japānas kosmosa izpētes aģentūras JAXA vadītāji pagaidām nav līdz galam noskaidrojuši misijas Akatsuki neveiksmes cēloņus. Zināms, ka komiskajai zondei tā arī nav izdevies saskaņā ar plānu sasniegt Veneras orbītu – zondi savā varā pārņēmusi Saules gravitācija, pašlaik ierīce virzās Saules virzienā, bet Veneru atkal sasniegs tikai pēc sešiem gadiem.
24,4 miljardus jenu (290 miljonus dolāru) izmaksājušās misijas mērķis bija pētīt klimatiskos apstākļus Veneras atmosfērā, un tā tika uzsākta maija nogalē, kad zonde startēja no Takenosimas kosmodroma Japānas dienvidos. Līdz pat šīs nedēļas sākumam misija noritēja saskaņā ar plānu, taču trešdien JAXA bija spiesta paziņot, ka tā cietusi neveiksmi. "Manevru, kura mērķis bija ievirzīt Akatsuki orbītā ap Veneru, mēs uzsākām pulksten 8.49 pēc Tokijas laiku, taču tagad esam saņēmuši apstiprinājumu, ka manevrs bijis neveiksmīgs," Japānas kosmosa izpētes aģentūras paziņojumu citē AFP.
Pagaidām oficiāli netiek ziņots par iemesliem, kādēļ misija izgāzusies, taču viens no izskaidrojumiem varētu būt tas, ka zonde, tuvojoties Venerai, nespēja pietiekami samazināt ātrumu, sacījis JAXA preses sekretārs Hitoši Soeno. Japānas mediji ziņo, ka pāris dienas pirms zondes pietuvošanās Venerai no ierindas izgājusi tās galvenā antena un šā iemesla dēļ JAXA nav saņēmusi precīzus datus par kosmiskā aparāta kustību un nav varējusi veikt nepieciešamās korekcijas. Saskaņā ar misijas plānu bija paredzēts, ka sakari ar zondi brīdī, kad tā nonāks starp Veneru un Sauli, pārtrūks tikai uz 20 minūtēm, taču sakarus nav izdevies atjaunot veselas stundas garumā. Kad tas beidzot noticis, konstatēts, ka bremzēšanas mehānisms darbojies tikai nepilnu trešdaļu no paredzētā laika, un ar to bijis par maz, lai zonde pietiekami zaudētu ātrumu.
Akatsuki projekta vadītājs Masato Nakamura sarunā ar ziņu aģentūru Jiji Press sacījis, ka tagad neatliek nekas cits kā gaidīt sešus gadus, līdz zonde atkal pietuvosies Venerai un varēs vēlreiz mēģināt to ievadīt šīs planētas atmosfērā. "Mūsu aplēses liecina, ka izredzes uz to, ka šāds mēģinājums būs veiksmīgs, ir samērā lielas," viņš sacījis. Tomēr citi eksperti atgādinājuši, ka japāņu kosmosa pētniecības aparātiem tehniskas problēmas, kas saistītas ar sakaru zaudēšanu, ir samērā biežas. 2003. gadā šā iemesla dēļ JAXA neizdevās Marsa orbītā ievadīt zondi Nozomi, problēmas vajāja arī zondi Hayabusa, kuras uzdevums bija grunts paraugu paņemšana no kāda asteroīda. Vienubrīd šo kosmisko aparātu pat uzskatīja par pazudušu, taču galu galā tas jūnijā – trīs gadus vēlāk, nekā bija paredzēts misijas plānā – sasniedza Zemi un nogādāja zinātniekiem asteroīda grunts paraugus.