Latvijas vēstniecība Ukrainā pagaidām netiks pārvietota

ASV pirmdien pavēstīja, ka pārceļ vēstniecību Ukrainā no galvaspilsētas Kijevas uz Ļvovu, valsts rietumos, soli skaidrojot ar "dramatisku paātrinājumu" Krievijas bruņoto spēku koncentrācijā pie Ukrainas robežām.

Pelšs uzsvēra, ka Latvijas vēstniecībai Kijevā ir būtiska saikne ar Ukrainas valdību un varas iestādēm, tāpēc pārvietošana nav plānota. ĀM valsts sekretārs atzīmēja, ka pastāv vēstniecības evakuācijas plāni, kurus var iedarbināt, ja tas būtu nepieciešams.

Runājot par to, kā Krievijas agresīvā izturēšanās pret Ukrainu var ietekmēt drošības situāciju Latvijā, ĀM valsts sekretārs norādīja, ka aizvadīto gadu laikā ir daudz strādāts, lai Latvija būtu droša. Turklāt Latvija ir NATO dalībvalsts.

"Mums ir profesionāli bruņotie spēki, kā arī sabiedroto atbalsts. Tiešu militāru draugu patlaban Latvijai nav," akcentēja Pelšs, norādot, ka nevar izslēgt hibrīduzbrukumus pret Latviju, tomēr arī hibrīduzbrukums NATO dalībvalstij ir uzbrukums NATO iedzīvotājiem un teritorijai, tāpēc Krievijai vajadzētu būt uzmanīgai ar šādām aktivitātēm, ja tādas ir plānotas.

Pelšs norādīja, lai gan tiešu militāru draudu Latvijai nav, valstspiederīgie, kas patlaban uzturas Ukrainas teritorijā ir aicināti to pēc iespējas ātrāk atstāt, ņemot vērā potenciālo eskalācijas scenāriju. ĀM valsts sekretārs pauda cerību, ka šis scenārijs neīstenosies, bet, ja tomēr situācija eskalēsies, tad ĀM un Latvijas vēstniecībai Kijevā būs ārkārtīgi grūti palīdzēt valstspiederīgajiem izkļūt no Ukrainas.

ĀM valsts sekretārs pavēstīja, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Ukrainā pastāvīgi dzīvo aptuveni 900 Latvijas valstspiederīgie, tomēr kopumā Ukrainā uzturas vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pelšs norādīja, ka piektdienas un svētdienas vakarā īsziņā izsūtīto konsulāro brīdinājumu pamest valsti saņēma aptuveni 2000 Latvijas valstspiederīgo. ĀM valsts sekretārs norādīja, ka pārsvarā tie ir cilvēki, kas Ukrainā uzturas īslaicīgi.

Runājot par sankcijām, kas varētu tikt piemērotas pret Krievijas konflikta eskalācijas gadījumā, Pelšs norādīja, ka sankciju pakete ir izveidota ciešā sadarbībā starp Eiropas Savienību (ES) un ASV. Viņš uzsvēra, ka sankcijām būs ietekme arī uz Latviju un arī uz ASV, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka liela ietekme tuvējā reģionā, tai skaitā uz Latvijas ekonomiku, būtu arī bruņotam konfliktam.

"Darbs pie sankciju paketes līdz šim ir ietvēris, piemēram, Krievijai ierobežotu pieeju ārvalstu kapitālam, eksporta liegums atsevišķām preču kategorijām, it īpaši augsto tehnoloģiju jomā. Tāpat ir runāts arī par "Nord Stream 2" gāzes vada tālāko likteni gadījumā, ja notiktu militāra eskalācija, agresija un iebrukums Ukrainas teritorijā. Sankciju pakete ir "uz galda". Mēs uz to piemērošanu netiecamies, bet mums šis instruments ir jātur ass un ieeļļots," pauda ĀM valsts sekretārs.