Latvijas vēstnieks: Ukrainas sabiedrība ir gatava aizstāvēties

© f64.lv, Kaspars Krafts

Krievijas agresīvā rīcība pie robežām ir konsolidējusi Ukrainas sabiedrību, un, ja viņiem uzbruks, viņi aizstāvēsies, šorīt Latvijas Radio situāciju Ukrainā vērtēja Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava.

Komentējot Krievijas paziņojumus par daļēju savu spēku atvilkšanu, Kļava atgādināja par Ukrainas atbildi, ka vakar šāda rīcība pierobežā vēl nav bijusi redzama.

Kļava stāstīja, ka nedaudz atšķiras ASV un Ukrainas izlūkdienestu informācija par pierobežā sakoncentrētajiem Krievijas spēkiem, proti, abas puses uzsver, ka militārie spēki ap robežām ir savilkti lieli, bet atšķiras informācija par to gatavību - ASV pieļauj, ka uzbrukums var notikt jau tuvākajā laikā, bet Ukraina ziņo, ka Krievijas vienības vēl īsti nav kaujas gatavībā.

Diplomāts skaidroja, ka Rietumi daļu informācijas par potenciālajām Krievijas aktivitātēm publicē tieši ar mērķi šai valstij norādīt, ka tā nespēj noslēpt savas darbības.

Runājot par Krievijas Valsts domes aicinājumu prezidentam Vladimiram Putinam atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas "republikas" Ukrainas austrumos, Kļava uzsvēra, ka grūti ieraudzīt, ko Krievija ar šādu soli varētu vinnēt, jo starptautiskā sabiedrība šādus veidojumus noteikti neatzītu par neatkarīgām valstīm. Sekas šādam solim būtu Minskas vienošanos iznīcināšana.

Vēstnieks atzīmēja, ka slēptā veidā šajās teritorijās jau līdz šim uzturas vairāki tūkstoši Krievijas militāristu.

Kļava pastāstīja, ka vakar noticis mērķtiecīgs kiberuzbrukums Ukrainas banku sistēmai un citiem pakalpojumu sniedzējiem, ar kuru valsts vairāk vai mazāk veiksmīgi tikusi galā. Pēdas šim uzbrukumam vedušas uz Krievijas un Ķīnas serveriem.

Kā ziņots, Krievija pašlaik ir savilkusi ap 130 000 karavīrus ap Ukrainas robežām, radot bažas par iespēju, ka drīzumā varētu iebrukt šajā valstī.

Pasaulē

Mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tajā skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi, teikts Latvijas Republikas tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti". Pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Arī mākslīgā intelekta pētnieks Vitālijs Komašilovs uz tā izmantošanu raugās pesimistiski, brīdinot sabiedrību nekļūt par starptautisko korporāciju vergiem.

Svarīgākais