Aizvien vairāk samazinās cerības, ka ANO klimata sanāksmē Meksikā valstīm izdosies panākt nozīmīgu vienošanos par dabas saudzēšanu, kas aizstātu Kioto protokolu.
Japāna un Krievija iebilst pret vēl lielāku siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumu, savukārt izmešu samazinājums ir jaunattīstības valstu galvenā prasība. Šādu nostāju ietekmē uzņēmējdarbības nozares lobijs, jo gāzu izmešu ierobežojumi padara neizdevīgāku rūpniecību.
Valstu blokiem ir nesaskaņas arī saistībā ar ideju veidot fondu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties ar klimata izmaiņām. Ideja paredz, ka līdz 2020. gadam šis fonds varētu savākt un jaunattīstības valstīm piešķirt 100 miljardus dolāru. ASV, Eiropas Savienība un Japāna vēlas, lai šo fondu pārvaldītu Pasaules Banka, turpretim jaunattīstības valstis tam nepiekrīt, jo uzskata, ka šādā veidā fonds kļūtu par institūciju, kurā dominētu Rietumi.
Kāds no delegātiem sarunā ar BBC notiekošo raksturoja kā vēl sliktāku nekā Kopenhāgenas sanāksmi pagājušajā gadā, kas arī noslēdzās ar krietni pieticīgāku vienošanos, nekā tika cerēts.