Stoltenbergs: Krievijas signāli ir pozitīvi, tomēr nav liecību, ka Krievija no robežas atvilktu karaspēku

Krievijas signāli, ka tā Ukrainas krīzē vēlas turēties pie diplomātijas, ir pozitīvi, tomēr nav liecību, ka Krievija no robežas atvilktu karaspēku, otrdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Ir zīmes no Maskavas, ka diplomātija ir jāturpina, tas rada pamatu piesardzīgam optimismam. Bet līdz šim mēs uz vietas neesam redzējuši nevienu deeskalācijas zīmi," žurnālistiem sacīja Stoltenbergs.

Krievija otrdien pavēstīja, ka tā daļu karaspēka, kas izvietots pie Ukrainas robežām, pārceļ atpakaļ uz bāzēm. Iepriekš Maskava bija izteikusi pieļāvumu, ka spriedzē attiecībās ar Rietumiem joprojām ir iespējams diplomātisks risinājums.

Stoltenbergs gan brīdināja, ka Maskavai joprojām "viss ir vietā", lai jebkurā laikā sarīkotu uzbrukumu Ukrainai, vienlaikus norādot, ka Kremlim "ir laiks atkāpties no kraujas malas".

"Mēs turpināsim novērot un sekot cieši līdzi tam, ko dara Krievija," sacīja Stoltenbergs. "Mēs sistemātiski esam izgaismojuši Krievijas darbības, plānus un dezinformāciju, lai parādītu pasaulei, ko Krievija dara, un apgrūtinātu Krievijas centienus veikt agresīvas darbības."

NATO gribētu redzēt, ka Krievija atvelk ne tikai karavīrus, bet arī smago bruņojumu, kas izvietots līdzās robežai, uzskatot, ka tas būtu pierādījums deeskalācijai.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".