Vācijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien noraidījusi televīzijas komiķa Jāna Bēmermana prasību atcelt aizliegumu atkārtoti publiski lasīt sava Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam veltītā satīriskā dzejoļa atsevišķas daļas.
Tiesāšanās jau ilgst kopš 2016.gada, kad Bēmermans sabiedriskās raidorganizācijas ZDF tiešraidē nolasīja asi satīrisku dzejoli, kurā viņš nesaudzīgi izsmēja Erdoganu.
Līdztekus tādiem klajiem apvainojumiem kā "stulbenis un gļēvulis" Turcijas prezidents tika nosaukts arī par "kazu p****u", kas "skatās bērnu pornogrāfiju, kamēr spārda kurdus".
Toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele apmierināja Erdogana prasību dot atļauju vācu iestādēm uzsākt pret Bēmermanu kriminālizmeklēšanu, pamatojoties uz tagad jau svītroto Kriminālkodeksa 103.pantu par ārvalsts galvas aizvainošanu.
Izskatot Erdogana prasību pret Bēmermanu, pamatojoties uz normu par citu valstu galvu aizsardzību pret apvainojumiem jeb tā dēvēto "lese majeste", Hamburgas tiesa 2017.gada februārī atzina, ka daļu no atbildētāja vārsmām nedrīkst atkārtoti lasīt publiski.
Apelācijas instance noraidīja gan komiķa prasību atcelt šo aizliegumu, gan Erdogana advokātu pretprasību aizliegumu attiecināt uz visu dzejoli.
Lieta nonāca līdz Konstitucionālajai tiesai, kas ceturtdien publicēja 26.janvārī taisītā sprieduma rezolutīvo daļu, kurā Bēmermana prasība noraidīta.
Tiesa lēmusi prasību noraidīt, "jo tai nav izredžu uz apmierināšanu".
Savukārt 2019.gadā Berlīnes tiesa jau noraidīja Bēmermana prasību liegt valdībai atkārtot vērtējumu, kuru Merkele savulaik veltījusi viņa dzejolim.
Reaģējot uz karstām pēdām uz komiķa izlēcienu, Merkeles preses sekretārs Štefens Zīberts tolaik izteicās, ka kanclere Bēmermana dzejoli atzinusi par "apzināti aizvainojošu".
Lai gan kanclere pati šo paziņojumu vēlāk atzina par kļūdu, Bēmermans pieprasīja, lai Merkelei tiktu liegts šajā kontekstā vārdkopu "apzināti aizvainojošs" atkārtot.