Putins apgalvo, ka Krievija nav saistīta ar algotņiem Mali

"Kas attiecas uz "Vagner", es jau esmu sacījis, ka Krievijas valstij ar to nav nekāda skara," Maskavā pēc sarunām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu sacīja Putins.

Atbilstoši NATO loģikai tādām valstīm kā Mali vajadzētu būt tiesībām pašām izlemt, kas gādā par viņu drošību, piebilda Kremļa saimnieks.

Izsakoties par "Vagner" klātbūtni Mali, Putins skaidroja: "Viņi paši risināja sarunas, vietējie līderi uzaicināja viņus valsts līmenī un pateicās viņiem par darbu, ko viņi dara. Bet Krievijas valsts tajā nav iesaistīta."

Uzņēmumi īsteno savas komerciālās intereses, norādīja līderis.

"Krievijas valdībai, Krievijas valstij ar šiem uzņēmumiem, kas strādā Mali, nav nekāda sakara," apgalvoja Putins.

Francija un tās Eiropas sabiedrotie gada beigās pauda bažas par Mali huntas lēmumu nolīgt Krievijas paramilitārā grupējuma "Vagner" algotņus.

Francija vairākkārt norādījusi, ka tās karavīri nevarēs cīnīties kopā ar algotņiem, kam nav nekādas atbildības.

Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns janvārī apsūdzēja Mali huntu, ka tā noalgojusi "Vagner" kaujiniekus, lai nostiprinātu savas pozīcijas.

""Vagner" tur atrodas, lai atbalstītu huntu, bet, to darot, liek cilvēkiem domāt, ka viņi cīnās pret terorismu," Francijas Nacionālās sapulces Ārlietu komitejā skaidroja Ledriāns.

""Vagner" neieradās, jo starptautiskā sabiedrība atkāpjas, bet tāpēc, ka hunta vēlas palikt pie varas jebkuriem līdzekļiem," sacīja ministrs.

Eiropas Savienība (ES) decembrī piemēroja sankcijas "Vagner", apsūdzot to spriedzes vairošanā vairākos konfliktos, arī Mali.

Ledriāns norādīja, ka Francija uzskata algotņu klātbūtni Mali par drošības risku valstij un reģionam.

Mali kopš 2012.gada notikuši trīs militāri apvērsumi, un situācija valstī ir ļoti nestabila.

Gan Francija, gan Vācija ir izvietojušas savus karavīrus Mali, lai cīnītos pret terorismu. Viņi darbojas ES apmācības misijā Mali (EUTM) un ANO miera uzturēšanas misijas MINUSMA ietvaros.