Putins aizvadījis sarunu ar Makronu; par ko abi prezidenti runāja?

 
©EPA/Scanpix/Leta

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien sarunās Maskavā fokusējās uz pastāvošajām Minskas miera vienošanām kā soli uz deeskalāciju Ukrainas krīzē.

Putins vairāk nekā piecas stundas ilgajās sarunās ar Makronu aicināja Ukrainu īstenot Minskas vienošanās par mieru Donbasā un apgalvoja, ka Ukrainas vadība līdz šim ignorējusi šīs vienošanās, lai gan tām neesot alternatīvas.

Putins uzsvēra, ka Ukrainas varas iestādes negrib tieši runāt ar Doņeckas un Luhanskas separātistu līderiem, lai gan Minskas vienošanos 12., 9. un 11.punktā esot rakstīts, ka kaut kādi jautājumi tiks apspriesti un saskaņoti ar šo teritoriju pārstāvjiem.

Putins arī apsūdzēja Ukrainu cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp par represijām pret krievvalodīgajiem, mediju aizliegšanu un vēršanos pret opozīcijas pārstāvjiem.

Putins aicināja Makronu apspriest šos jautājumus, kad Makrons otrdien Kijevā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Makrons pēc tam dosies uz Berlīni, kur viņam paredzētas sarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš būs atgriezies no ASV. Francija pašlaik ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.

Makrons pēc sarunām ar Putinu sacīja, ka redz iespējas diplomātiskam risinājumam konfrontācijā ar Krieviju. Viņš sacīja, ka Minskas miera vienošanās ir jāīsteno "stingri un pilnīgi", un apgalvoja, ka tam būs vajadzīgi arī soļi no Ukrainas puses.

Makrons piebilda, ka šis konflikts ir jāatrisina, lai ES un Krievija varētu uzlabot savas attiecības. "Mūsu pienākums ir turpināt strādāt kopā," sacīja Makrons.

Lai garantētu mieru un drošību Eiropā, uz pastāvošo vienošanos pamata var tikt radīti jauni un inovatīvi risinājumi "konkrētām drošības garantijām", piebilda Makrons.

Francijas prezidents norādīja uz nepieciešamību atrast konkrētus soļus deeskalācijai tuvāko nedēļu laikā koordinācijā ar Ukrainu, ES un ASV.

Viņš sacīja, ka ir jāturpinās konsultācijām, tai skaitā Normandijas formātā ar Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem un Francijas un Vācijas starpniecību. "Mēs apzināmies situācijas nopietnību," teica Makrons.

Putins apgalvoja, ka Rietumi izmanto saspīlējumu Ukrainā, lai īstenotu politiku pret Krieviju. Viņš apgalvoja, ka Krievija tiek kritizēta par sava karaspēka pārvienošanu savā teritorijā, kamēr Ukrainas armija tiek finansēta un apgādāta ar ieročiem no ārvalstīm.

Putins un Makrons neformāli tikās pirmoreiz vairāk nekā divu gadu laikā, bet pēdējo dienu laikā trīsreiz bija sarunājušies pa telefonu.

Pirms šīs tikšanās Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to nosauca par "ļoti svarīgu", bet piebilda, ka "situācija ir pārāk sarežģīta, lai gaidītu jebkādus izšķirošus lūzumus tikšanās gaitā".

Rietumvalstis bažījas, ka Krievija plāno iebrukumu Ukrainā, bet Kremlis noliedz šādu plānu esamību. Daudzi analītiķi uzskata, ka Krievijas puse grib uzkurināt bailes no kara, lai pārliecinātu NATO piekāpties Krievijai.