Ja kāda no Baltijas valstīm lūgtu Izraēlai atļauju piegādāt šai valstī ražotus ieročus Ukrainai, tā šādu atļauju nesaņemtu, vēsta Izraēlas portāls "Breaking Defense" un laikraksts "Washington Times".
Kā portālu informējuši avoti Izraēlā, decembrī šīs valsts Aizsardzības ministrija paziņojusi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, ka nedotu tām atļauju piegādāt Ukrainai nekādus Izraēlā ražotus ieročus, kas sākotnēji bijuši paredzēti pašu Baltijas valstu aizsardzībai.
"Breaking Defense" vērtējumā šāds gandrīz nepieredzēts preventīvs aizliegums skaidrojams ar Izraēlas centieniem uzturēt līdzsvarotas attiecības ar Krieviju.
Portāls norāda, ka brīdinājums, visticamāk, attiecas uz prettanku raķešu sistēmām "Spike", ko ražojis Izraēlas un Vācijas kopuzņēmums.
Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis portālam sacījis, ka Latvija neplāno sūtīt uz Ukrainu Izraēlā ražotus ieročus, tādēļ nevar komentēt šo informāciju. Viņš arī atgādinājis par vienošanos piegādāt Ukrainai Amerikas Savienotajās Valstīs ražotu bruņojumu. Arhīvs liecina, ka Latvijas Aizsardzības ministrija 2018.gada februārī parakstīja līgumu par Izraēlā ražoto dažāda veida prettanku raķešu sistēmu "Spike" iegādi 108 miljonu eiro vērtībā.
Izdevums raksta, ka Izraēla grib saglabāt labas attiecības ar Kremli, jo tai ir svarīgi, lai caur Sīriju netiktu pieļauta Irānā ražota bruņojuma piegāde grupējumam "Hizbollah" Libānā.
Izraēla, tāpat kā ASV, nosaka tā dēvētos gala lietotāju ierobežojumus ieročiem, kas tiek pārdoti citām valstīm.
Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis portālam sacījis, ka Latvija neplāno sūtīt uz Ukrainu Izraēlā ražotus ieročus, tādēļ nevar komentēt šo informāciju. Viņš arī atgādinājis par vienošanos piegādāt Ukrainai Amerikas Savienotajās Valstīs ražotu bruņojumu.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāvis savukārt norādījis, ka ar Izraēlas kolēģiem norisinās "regulāras sarunas", tai skaitā 31.janvārī Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks ticies ar Izraēlas vēstnieku, tomēr šo sarunu laikā nav skarts jautājums par Izraēlā ražotu ieroču nodošanu Ukrainai.
Atbildi no Igaunijas Aizsardzības ministrijas portāls nav saņēmis, bet izdevums norāda, ka nekas neliecina par Igaunijas nodomiem piegādāt Ukrainai minēto bruņojumu.
Arī Izraēlas Aizsardzības ministrija atteikusies komentēt šo jautājumu, bet citi avoti atgādinājuši, ka Izraēlas valdībai attiecībās ar Krieviju jārīkojas īpaši pārdomāti.
"Jebkāda netieša iejaukšanās šajā krīzē var kaitēt īpašajām attiecībām starp Jeruzalemi un Maskavu," skaidrojis pieredzējis Izraēlas aizsardzības eksperts, lūdzot neizpaust viņa vārdu. "Attiecībā uz visu, kam ir kaut mazākā saistība ar situāciju šajā pasaules reģionā, iespējamās sekas būtu jāizvērtē ļoti augstā līmenī," viņš piebildis.