Premjers: NATO ir jāstiprina sava klātbūtne visā austrumu flangā

NATO ir jāstiprina sava klātbūtne visā austrumu flangā, tai skaitā arī Baltijas valstīs, pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis pavēstīja, ka tikšanās laikā Baltijas valstu premjeri pārrunājuši drošības situāciju reģionā, jautājumu par Krieviju un Ukrainu. Tāpat pārrunāts Eiropas Savienības (ES) "Zaļais kurss" un situācija ar Covid-19 pandēmiju.

Runājot par drošības situāciju reģionā, Kariņš uzsvēra, ka Baltijas valstis ir daļa no NATO, kas padara reģionu īpaši drošu. Turklāt Baltijas valstu teritorijā patlaban atrodas 26 no 30 NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt, pievēršoties jautājumam par Ukrainu un Krieviju, Kariņš uzsvēra, ka bažas rada Krievijas pieaugošo bruņoto spēku klātbūtne Ukrainas pierobežā.

"Būtiski ir turpināt atbalstīt Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Svarīgi ir atbalstīt Ukrainu arī militāri. Zīmīgi, ka mums, trīs Baltijas valstu līderiem, nākamnedēļ būs iespēja tikties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu situāciju reģionā," norādīja Kariņš.

Runājot par ES Zaļo kursu, Kariņš pavēstīja, ka premjerministri parakstījuši vienotu Baltijas valstu nostāju par Zaļo kursu. Pēc viņa paustā, pāreja no Krievijas importētās enerģētikas uz atjaunojamiem energoresursiem nedrīkst radīt nesamērīgu slogu pašmāju patērētājiem.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa atzīmēja, ka drošības situācija ir sarežģīta, tāpēc ir svarīgi meklēt kopīgus risinājumu gan Baltijas reģionam, gan Eiropai kopumā. Viņa norādīja, lai gan Krievija draud ar militāra spēka izmantošanu pret Ukrainu, prastības skar arī Baltijas valstis. Kallasas ieskatā, neraugoties uz diplomātiskajiem centieniem, nav zīmju, ka Krievija plānotu piekāpties.

Igaunijas premjerministre atzīmēja, ka Krievija ir ieinteresēta šķelt valstis. Viņa arīdzan norādīja, ka Baltijas valstis pauž pilnīgu atbalstu Ukrainai, kas izpaužas ne tikai diplomātiskajā atbalstā, bet arī praktiskā. Kallasa pauda gandarījumu, ka ES ir sniegusi Ukrainai palīdzību 1,2 miljardu eiro apmērā.

"Mūsu līdzšinējā drošības politika ir bijusi pareiza. Mēs pastāvīgi esam runājuši par NATO austrumu flanga atturēšanas stratēģijas stiprināšanu. Esmu gandarīta par ASV lēmumu nosūtīt papildu spēkus uz Eiropu. Tāpat esam pateicīgi arī Lielbritānijai, kas nolēmusi savus spēkus dubultos. Ja Krievija izvēlēsies eskalēt situāciju, tad mēs, no Eiropas puses, noteikti atbalstīsim spēcīgas sankcijas," preses konferencē sacīja Igaunijas premjerministre.

Runājot par sankcijām pret Baltkrieviju, Kallasa norādīja, ka panākta vienošanās par principiem sankciju ieviešanas ziņā. Viņa uzsvēra, ja mērķis ir izdarīt spiedienu uz Lukašenko režīmu, sankciju piemērošanas gaitā jānovērš nepilnības, ja tādas rodas.

Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka enerģētiskā drošība ir svarīga tēma. Viņas ieskatā, Baltijas valstīs ir nodrošināta gan elektrības, gan gāzes apgādes drošība, tomēr ir svarīgi izveidot jaunus savienojumus ar Lietuvas un Polijas gāzesvadiem. Būtiski ir arī īstenot elektrotīklu sinhronizāciju. Kallasa pauda gandarījumu, ka ES piešķīrusi 170 miljonus eiro sinhronizācijas projekta atbalstam.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte atzīmēja, ka iepriekšējā Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā tika spriests par saspringto situāciju pie Ukrainas robežas. Viņa norādīja, ka situācija nav mainījusies, tāpēc ir svarīgi starp Latviju, Lietuvu un Igauniju uzturēt aktīvu sadarbību un paust kopīgas nostājas. Lietuvas premjere, runājot par pašreizējo situāciju, atzīmēja, ka Krievijas uzvedību ir grūti prognozēt.

"Šajā tikšanās reizē mēs daudz uzmanības veltījām ģeopolitiskajai situācijai. Pieaugot sasprindzinājumam, mums ir svarīgi, lai netiktu pieņemti Krievijas uzspiestie naratīvi par interešu zonām, drošības arhitektūras pārzīmēšanu, atteikšanos no NATO "atvērto durvju" politikas. Tas nav pieņemami, jo pārkāpj valstu tiesības patstāvīgi izvēlēties savu ārpolitiku un drošības politiku," sacīja Šimonīte.

Viņa atzīmēja, ka lielas bažas rada arī Krievijas karavīru dislocēšana Baltkrievijā uz tā saucamajām mācībām, tāpēc jābūt gataviem atbilstoši reaģēt ES līmenī. Lietuvas premjerministres ieskatā, ir jāsūta skaidra ziņa Krievijai un Baltkrievijai, ka tālākas agresijas cena būs ļoti augsta.

Runājot par Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā, Šimonīte uzsvēra Baltijas valstu vienotību par atbalstu Ukrainai. Viņa norādīja, ka Baltijas valsti cieši sadarbojas šajā jomā arī NATO formātā, lai nostiprinātu Baltijas valstu drošību un aizsardzību.