Kanāda, iespējams, varētu nosūtīt papildu karavīrus uz Baltiju un Poliju

Patlaban gan nav plānots, ka Kanāda izvietos papildu karavīrus Baltijas reģionā, tomēr Kanādā vēro situāciju un darīs visu, lai nodrošinātu sabiedroto drošību, ceturtdien Rīgā pēc tikšanās ar savu Latvijas kolēģi Arti Pabriku (AP) žurnālistiem atzina Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda.

"Par papildu [karavīru] izvietošanu ir jādomā, iespējams, būtu jāsūta vairāk Kanādas karavīrus uz Baltiju un Poliju," norādīja Ananda.

Tāpat ministre apliecināja, ka Latvijā izvietotie militārie spēki Kanādai ir ļoti nozīmīga misija, kas turklāt ir lielākā ārzemēs.

Viņa arī pauda satraukumu par Krievijas draudiem Ukrainai, ko pārrunājusi ar Pabriku. Viņa apliecināja, ka Kanāda turpinās palīdzēt nodrošināt pasaules kārtību un turpināšot nodrošināt Ukrainas teritoriālo nedalāmību, atgādinot, ka Kanāda apmāca arī Ukrainas karavīrus

Kopumā Kanādu uztraucot ne tikai Krievija un Ukraina, bet arī Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš pret Baltijas valstīm. Ministre gan pauda cerību, ka gan Ukrainas, gan Baltkrievijas krīzi varēs atrisināt diplomātiskā ceļā.

Jau ziņots, ka Latvijā patlaban ir izvietota viena no četrām NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālajām kaujas grupām, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir demonstrēt NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas austrumu robežas ir raisījusi Rietumvalstu bažas, ka Kremlis plāno iebrukt Ukrainā.

Krievija noliedz, ka plānotu iebrukumu, bet ir pieprasījusi no Rietumiem plašas drošības garantijas, tai skaitā to, ka Ukrainai netiktu ļauts iestāties NATO.