Afganistānā darbu atsākušas vairākas universitātes; studēt varēs arī sievietes

© AFP/Scanpix/Leta

Pirmo reizi kopš talibu nākšanas pie varas Afganistānā trešdien durvis atkal vērušas vairākas valsts universitātes, kurās studē arī sievietes.

Tomēr liela sieviešu plūsma uz augstskolām netika novērota.

Talibiem atgriežoties pie varas, vasarā Afganistānā tika slēgta lielākā daļa meiteņu vidusskolu un valsts universitātes, raisot bažas, ka sievietēm atkal tiks aizliegta izglītība, kā tas bija iepriekšējā talibu režīma laikā no 1996.gada līdz 2001.gadam.

"Nodarbību atsākšanās mums ir prieka mirklis. Bet mēs joprojām bažījamies, ka talibi varētu tās apturēt," ziņu aģentūrai AFP sacīja kāda sieviete, kas studē tiesības un politikas zinātni Nangarhāras universitātē.

Amatpersonas paziņoja, ka trešdien darbu atsākušas universitātes Lagmānas, Nangarhāras, Kandahāras, Nīmrūzas, Farahas un Helmandas provincēs. Vēlāk šomēnes plānots atvērt arī citas universitātes.

AFP žurnālists novēroja tikai sešas sievietes ieejam Lagmānas universitātē, kuras ieeju apsargāja bruņoti talibi. Viņas visas bija ģērbušās parandžās, kas pilnībā nosedz visu augumu.

Viens no universitātes darbiniekiem AFP sacīja, ka viņiem nav iebildumu pret sieviešu izglītošanu, bet mācībām vīriešiem un sievietēm jānotiek atsevišķi un mācību vielai jābalstās uz islāma principiem.

Universitātes atvērtas nedēļu pēc talibu pārstāvju tikšanās ar Rietumu amatpersonām Norvēģijā. Sarunās uz talibiem tika izdarīts spiediens uzlabot sieviešu tiesības, ja viņi vēlas saņemt palīdzību no ārvalstīm.

Pēc talibu nākšanas pie varas humānā palīdzība Afganistānai tika apturēta, pasliktinot stāvokli miljoniem cilvēku, kas jau tā cieš no bada pēc vairākiem sausuma periodiem un ilgstošā kara.

Neviena valsts vēl nav atzinusi talibu režīmu, kas solījis maigāku pārvaldi nekā pirmajā valdīšanas laikā.

Režīms ir ieviesis vairākus ierobežojumus sievietēm, kam liegts ieņemt vairumu valdības amatu, bet solījis atvērt meiteņu skolas līdz marta beigām.

Pasaulē

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais