Latvijas ārpolitikas prioritātei ir jābūt Krievijas rietumvalstīm izvirzīto ultimātu radīto draudu novēršana, šodien Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vārdā sacīja tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Latkovskis atzīmēja, ka pašlaik pastāv globāla mēroga ģeopolitiska nestabilitāte, kad konfrontācija, kurā vienā pusē ir demokrātiskās rietumvalstis un otrā revizionistiski noskaņotie autoritārie režīmi, kas vēlas pārskatīt pasaules kārtību, Latviju ietekmē bieži vien vairāk nekā daļu citu rietumvalstu.
Latvija ir viena no valstīm, kuru par savu ietekmes sfēru uzskata Krievijas revizionistiskais un autoritārais režīms, kurš jau iepriekš veicis agresiju pret Gruziju un Ukrainu. Pašlaik pie Ukrainas robežām ir koncentrēti Krievijas bruņotie spēki un tehnika, skaidri demonstrējot atklāta iebrukuma draudus Ukrainā, atzīmēja Latkovskis.
Krievijas ultimāts atteikties no tālākas NATO paplašināšanās, kā arī likvidēt ārvalstu izveidotos militāros objektus NATO Austrumeiropas valstīs, raksturo Krievijas politiku, kuras "tēmeklī" var nonākt jebkura tās kaimiņvalsts, arī Latvijā, vērsa uzmanību JV frakcijas vadītājs.
Jebkāda piekāpšanās šajos jautājumos tiks uzskatīta par pretējās puses vājumu un iemeslu jaunu prasību izvirzīšanai. Šāda politika ir drauds Latvijas valstij un šo draudu novēršanai ir jābūt mūsu ārpolitikas prioritātei, uzsvēra politiķis.
Samiernieciskums nekad nav spējis apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet tikai līdzvērtīga, potenciāla pretnostatīšana, kā arī demokrātisko valstu vienotība un nepiekāpība, akcentēja Latkovskis, uzsverot, ka jebkādas ultimatīvas prasības ir nepieņemamas. Sarunas ar Kremli ir iespējamas, "pat nepieļaujot domu", ka Krievijai varētu tikt dotas iespējas ietekmēt citus valstu lēmumus par to nākotni, atzīmēja politiķis.
