Kremlis pirmdien pārmetis Savienotajām Valstīm un NATO spriedzes saasināšanu, NATO paziņojot par kuģu un iznīcinātāju nosūtīšanu uz Austrumeiropu.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Vašingtona un NATO saasina spriedzi ar "informācijas histēriju" un "konkrētu rīcību", piebilstot, ka pastāv liels risks, ka Ukrainas karavīri varētu uzbrukt Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem Austrumukrainā.
"Mēs dzīvojam agresīvā vidē," žurnālistiem sacīja Peskovs, piebilsto, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu valsti.
NATO šodien paziņoja, ka sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu, lai pastiprinātu tās aizsardzību sakarā ar saspīlējumu, kas radies pēc Krievijas spēku koncentrēšanas pie Ukrainas robežām.
"NATO īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu visus sabiedrotos, tostarp pastiprinot alianses austrumu daļu. Mēs vienmēr atbildēsim uz mūsu drošības vides pasliktināšanos," pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Peskovs paziņoja, ka Ukraina gatavo ofensīvu Austrumukrainā, un risks, ka tas notiks ir "ļoti liels, lielāks nekā agrāk".
"Ukrainas varasiestādes koncentrē lielu daudzumu spēku un līdzekļu pie robežas ar pašpasludinātajām republikām," paziņoja Peskovs.
Vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Rietumiem pagaidām nav palīdzējuši mazināt spriedzi.
NATO gatavo priekšlikumu tālākām sarunām ar Krieviju, kas decembrī izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Peskovs paziņoja, ka Maskava gaida rakstisku atbildi no Vašingtonas un pēc tam izlems par tālākajiem soļiem.