Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā, kas svētdien publicēta laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (SZ), noraidījis Krievijas prasību pārtraukt NATO izplešanos uz austrumiem.
"Jaunu Austrumeiropas valstu iestāšanās NATO šobrīd vispār nav dienaskārtībā. Kāpēc gan šīs prasības no Krievijas puses? Šādu garantiju nevar būt," laikrakstam sacīja kanclers.
"Drošība un sadarbība Eiropā, kā teikts Helsinku noslēguma dokumentā, iespējama tikai tajā gadījumā, ja nav ideju par ietekmes sfērām, kurās valstis pašas nevar noteikt savu attīstību," viņš skaidroja.
Komentējot patlabanējo situāciju uz Krievijas-Ukrainas robežas, Šolcs atzina, ka "stāvoklis ir ļoti nopietns".
Atbilstoši kanclera teiktajam, nedrīkst pazaudēt no redzesloka, ka Krievija savilkusi pie Ukrainas robežas aptuveni 100 000 karavīru un lielu daudzumu militārās tehnikas.
"Saprātīga izskaidrojuma tam nav," atzina Šolcs. "Tie ir draudi mieram un drošībai Eiropā."
Kanclers brīdināja, ka Krievija samaksās "augstu cenu", ja notiks militāra agresija pret Ukrainu.
Uz jautājumu par to, kāda varētu būt šī cena, viņš sacīja: "Sabiedroto lokā mēs esam vienojušies par iespējamiem pasākumiem. Tas ir labi. Mums ir jāspēj rīkoties, ja kaut kas notiks. Un to mēs darīsim."
Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.