Ukraina lūdz Vācijai palīdzēt ar ķiverēm un aizsargvestēm

 
©AFP/Scanpix/Leta

Ukraina vēlreiz lūgusi Vācijai aizsardzības palīdzību - šai gadījumā ķiveres un aizsargvestes - un vienlaikus aicinājusi kancleru Olafu Šolcu personiski iestāties par sarunu atsākšanu Normandijas formātā, kas ietver Ukrainu, Krieviju, Franciju un Vāciju.

Šobrīd Ukrainai īpaši steidzami vajadzīgas 100 000 ķiveres un aizsargvestes brīvprātīgajiem, kuri piesakās aizstāvēt savu tēvzemi kopā ar bruņotajiem spēkiem, laikrakstam "Handelsblatt" sacījis Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Meļņiks

Vienlaikus viņš vēlreiz uzsvēris, ka Ukrainai vajadzīgs arī bruņojums.

"Situācija ir tik nopietna, ka [Vācijas] valdībai nekavējoties jāpārskata un jāmaina kurss attiecībā uz bruņojuma piegādēm Ukrainai," izteicies vēstnieks, piebilstot, ka viņa valsts "nenogurstoši centīsies pārliecināt Vācijas valdību un opozīciju piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus".

Kā ziņots, Vācijas valdība sestdien pavēstīja, ka februārī gatavojas nosūtīt Ukrainai lauka hospitāli, taču vienlaikus vēlreiz noraidīja iespēju piegādāt tai bruņojumu.

Aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte avīzei "Die Welt" paziņoja, ka Ukraina saņems lauka hospitāli, kas kopā ar paredzētajām apmācībām izmaksās aptuveni 5,3 miljonus eiro, un visus izdevumus segs Vācijas valdība.

"Vācijas valdībai jādara viss, lai deeskalētu krīzes situāciju, bet ieroču piegāde pašlaik nebūtu noderīga - to atzīst federā valdība," izteicās ministre, kas pārstāv Vācijas sociāldemokrātus. Vienlaikus viņa atgādināja, ka Vācija Ukrainai palīdzējusi arī ar respiratoriem un Bundesvēra slimnīcās pieņēmusi ārstēt smagi ievainotos ukraiņu karavīrus.

Kā vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ), Vācija cita starpā nav devusi Igaunijai atļauju piegādāt Ukrainai bruņojumu - savulaik Padomju Savienībā ražotās 122 milimetru haubices D-30, kas bijušas dislocētas toreizējā komunistiskajā Austrumvācijā, bet deviņdesmitajos gados pēc Vācijas atkalapvienošanās nodotas Somijai, kura tās savukārt 2009.gadā pārdevusi Igaunijai.

Ukraina vairākkārt lūgusi Vāciju palīdzēt tai ar bruņojumu, bet Vācijas valdība līdz šim atbildējusi nepārprotami noraidoši, tomēr pēdējā laikā koalīcijā izskanējušas arī šaubas par šīs nostājas pareizību.

Kijeva arī cer, ka Berlīne varētu palīdzēt atsākt sarunas Normandijas formātā.

"Būtu ļoti svarīgi atgriezties pie Normandijas formāta, ja kanclers Šolcs to tagad personiski stingri apņemtos," izteicies Meļņiks.