ASV pakļauj sankcijām četrus Ukrainas pilsoņus

Starp sankcijām pakļautajiem ukraiņiem ir divi pašreizējie parlamenta deputāti un divas bijušās amatpersonas.

ASV Finanšu ministrija, pamatojot šo lēmumu, norādījusi, ka viņi iesaistīti Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) vadītās operācijās, kuru mērķis ir graut Ukrainas valdību un ekonomiku.

Savukārt ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, uzturoties Berlīnē, norādījis, ka sankciju mērķis ir apturēt Krievijas centienus destabilizēt Ukrainu un demonstrēt Vašingtonas gatavību vērsties pret tiem, kas agresīvi darbojas pret Ukrainas suverenitāti.

Sankcijām pakļautie deputāti ir Tarass Kozaks un Olehs Vološins, kas abi pārstāv Viktora Medvečuka vadīto prokrievisko partiju "Ukrainas izvēle".

Pats Medvečiks jau iepriekš iekļauts ASV "melnajā sarakstā" par "savu lomu Ukrainas suverenitātes graušanā 2014.gadā."

Kozaks tiek apsūdzēts par to, ka viņš izmantojis vairākus sev piederošos televīzijas kanālus, lai grautu prezidenta Volodimira Zelenska valdību. ASV Finanšu ministrija apsūdzējusi viņu arī mēģinājumos iejaukties 2020. gada Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās.

Abi pārējie sankcijām pakļautie Ukrainas pilsoņi ir Volodimirs Olijniks un Vladimirs Sivkovičs.

Olijniks ir bijusī Ukrainas amatpersona, kas tagad pārcēlies uz Krieviju un sadarbojas ar Maskavu centienos graut Ukrainas infrastruktūru, paziņojusi ministrija.

Savukārt Sivkovičs ir bijušais Ukrainas drošības iestāžu darbinieks, kas arī tiek vainots mēģinājumos iejaukties ASV vēlēšanās. Viņš tiek apsūdzēts arī pat aktīvu Maskavas atbalstīšanu 2014.gadā, kad Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam iebruka arī valsts kontinentālajā daļā, okupējot plašas teritorijas Donbasā.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.

Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve, un tāpēc pieaug bažas, ka viņš varētu izšķirties par kara uzsākšanu.