Lietuvu satricinājis "second hand" zārku skandāls

© Pixabay.com

Lietuvas sabiedrisko mediju veiktā izmeklēšana atklājusi klientu maldināšanu, ko īstenojis Viļņas arhibīskapijai piederošs apbedīšanas birojs, vēsta lsm.lv

Tas tirgojis zārkus, kas izmantoti nelaiķu nogādāšanai krematorijā Polijā, bet zārki nevis sadedzināti kopā ar nelaiķi, bet gan vesti atpakaļ uz Lietuvu otrreizējai izmantošanai.

Lietuvā klienti pirkuši zārkus par 300 līdz 1200 eiro, bet pirms sadedzināšanas krematorijā nelaiķi ievietoti parastā kartona kārbā, kas maksā 16 eiro. Zārki aizvesti atpakaļ uz Lietuvu, kur tos atkal tirgoja par sākotnējo cenu, ziņo LRT.lt.

“Kad ievietoju mirušā ķermeni zārkā, redzēju, ka zārks tiek izmantots ne jau pirmo reizi. Drapējums ir saburzīts, dažkārt redzamas asiņu vai citu ķermeņa šķidrumu pēdas. Ja zārkā ievieto vēl nenožuvušu līķi, vēlāk, jau pēc līķa izņemšanas var redzēt, ka tur jau kāds gulējis,” stāsta bijušais apbedīšanas biroja “Laidojimo paslaugų centras” (LPC) darbinieks Ludviks.

Nelaiķi vesti uz krematoriju Polijas pilsētā Suvalkos. LPC vadība apgalvo, ka zārku otrreizējā izmantošana notikusi, jo Covid-19 pandēmijas dēļ krematorija mainījusi noteikumus un atteikusies dedzināt zārkus. Taču krematorijas vadība to noliedz un skaidro, ka parasti kopā ar nelaiķi sadedzina visu veidu zārkus, izņemot lakotos.

LPC vadība taisnojās, ka zārki nosūtīti atpakaļ uz Lietuvu “restaurācijai”, bet žurnālisti noskaidroja, ka restaurēti tikai četri zārki, bet atkārtoti izmantoti vismaz 150. Uzņēmumam tas nodrošinājis vismaz 45 000 eiro peļņu.

Apkrāpto klientu vidū ir arī Seima deputāte Monika Ošmjanskiene, kura pagājušogad pavadīja pēdējā gaitā tēvu. “Bēdīgākais ir tas, ka šo krāpšanu īstenojis baznīcai piederošs uzņēmums,” atzīst deputāte.

Viļņas arhibīskapija pagājušonedēļ saņēmusi LPC vadītāja Arūna Žiļoņa iesniegumu par atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais