Latvija, Lietuva un Polija turpina izmantot "apšaubāmas metodes", lai neielaistu nelegālos imigrantus, kas mēģina iekļūt no Baltkrievijas, un liedz piekļuvi palīdzības organizācijām, kas cenšas palīdzēt migrantiem, kuri iestrēguši pierobežas rajonos, ceturtdien paziņojušas ANO Bēgļu aģentūras un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas.
Pērn Latvijā, Lietuvā un Polijā, šķērsojot Baltkrievijas robežu, iekļuva aptuveni 8000 nelegālo imigrantu. Daudzi no viņiem bija no Irākas. Vēl daudzi tūkstoši iestrēga pie robežas Baltkrievijā. Taču, iestājoties ziemai, mēģinājumi šķērsot robežu ir samazinājušies.
"Pat šajā bīstamajā un sarežģītajā situācijā, kurā nonākušas šīs trīs ES dalībvalstis, tām nepieciešami likumi, kuros migrantu atgrūšana netiek akceptēta un netiek legalizēta," uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) locekļus, paziņoja ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone.
Vārds "atgrūšana" Eiropā galvenokārt tiek lietots, lai apzīmētu migrantu piespiedu atgriešanu pāri starptautiskajai robežai, vienlaikus liedzot viņiem tiesības lūgt patvērumu. Brisele apgalvo, ka saskaņā ar ES tiesībām un starptautiskajiem līgumiem par patvēruma meklētājiem šāda migrantu "atgrūšana" tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Tajā pašā laikā Johansone nepaskaidroja, kāpēc Eiropas Komisija (EK) nevēršas pret minētajām trim valstīm par viņas pieminētajiem šķietamajiem pārkāpumiem.
Komisāre norādīja, ka spriedze uz robežas ir ievērojami samazinājusies un ES palīdzējusi repatriēt aptuveni 5000 nelegālo imigrantu no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, bet migranti pierobežā joprojām uzturas mežos.
"Cilvēkiem joprojām ir tiesības lūgt patvērumu, viņiem joprojām ir tiesības piekļūt patvēruma procesam. Mums joprojām ir jābūt uzticīgiem savām vērtībām un mūsu līgumam," uzsvēra Johansone.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Lietuva un Polija izsludināja ārkārtējo stāvokli uz robežām ar Baltkrieviju un mainīja savus likumus par patvēruma piešķiršanu, lai apgrūtinātu iespējas tiem nelegālajiem imigrantiem, kuriem izdevās šķērsot robežu, palikt ES valstīs.
Polija arī pieņēma jaunus likumus, aizliedzot pierobežā uzturēties cilvēkiem, kas tur nedzīvo, nestrādā vai nemācās.
"Pie ES robežām ar Baltkrieviju turpinās atgrūšana un citi cilvēktiesību pārkāpumi," norādījusi arī ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) Eiropas biroja vadītāja Sofija Magenisa.
Viņa sacīja, ka UNHCR un citām palīdzības grupām joprojām tiek liegta piekļuve pierobežai, lai gan atkārtoti lūgts šādu piekļuvi nodrošināt, lai būtu iespējams palīdzēt migrantiem.
Magenisa norādīja, ka saskaņā ar Polijas statistikas datiem pagājušajā nedēļā piekļuve pierobežas zonai liegta 200 cilvēkiem, bet kopumā vairāk nekā 3000 cilvēkiem. Viņa atklāja, ka nevalstisko organizāciju darbinieki un žurnālisti, kas pēdējās dienās centušies iekļūt pierobežas zonā, tikuši aizturēti, viņiem atņemti telefoni un viņi pavadīti laukā no šī apgabala.
"Vairāki ministri no šīm konkrētajām valstīm pēdējās dienās ir minējuši, ka viņi plāno turpināt pašreizējo praksi," paziņoja Magenisa.
Viņa piebilda, ka patvēruma sistēmas izmaiņas "neatbilst starptautiskajām bēgļu tiesībām".
Pagājušajā nedēļā starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Ārsti bez robežām" paziņoja, ka tās komandas, kas norīkotas uz Polijas robežu ar Baltkrieviju, ir pametušas valsti pēc tam, kad tām vairākkārt liegta pieeja migrantiem un bēgļiem, kuriem viņi devās palīdzēt.
Organizācija norādīja, ka trīs mēnešus centusies iegūt atļauju piekļuvei pierobežas zonai.
Tajā pašā laikā apņēmīgā rīcība, ko īpaši izrādījusi Varšava, šķiet, faktiski ir izjaukusi Lukašenko autoritārā režīma hibrīdkara operāciju pret ES, kas pretējā gadījumā, visticamāk, būtu izvērsusies par kārtējo migrācijas krīzi visa bloka mērogā.
