Krievija: Mēs neizvirzām ultimātus, taču mums nepieciešamas konkrētas atbildes

Krievija sarunās ar Rietumiem neizvirza ultimātus, taču tai nepieciešamas konkrētas atbildes uz tās pieprasītajām "drošības garantijām", trešdien, sākoties Maskavas sarunām ar NATO, paziņojis Kremlis.

"Mēs nevedam sarunas no spēka pozīcijām. Te nav un nevar būt vietas nekādiem ultimātiem," žurnālistiem norādījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. "Situācija no Paneiropas drošības un mūsu nacionālo interešu viedokļa vienkārši sasniegusi tādu kritisku punktu (..), ko mēs vairs nevaram atlikt un mums nepieciešamas konkrētas atbildes uz mūsu raizēm."

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997.gada 27.maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Peskovs paziņoja, ka Krievija esot gatava uz tiešām sarunām ar Ukraina, ja tiks izpildītas jau esošās vienošanās.

Ar to Kremļa runasvīrs acīmredzot domāja tā dēvēto Minskas vienošanos, kuras nepildīšanu Maskava pastāvīgi pārmet Kijevai.

2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.

Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.

Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, jo tie faktiski iznīcina tās suverenitāti, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā reāli nav iespējama.

Peskovs arī piebilda, ka otrdien Ukrainas pierobežā sarīkoties Krievijas armijas manevriem ar kaujas munīcijas izmantošanu neesot nekāda sakara ar šodienas sarunām ar NATO.

NATO dalībvalstis jau norādījušas, ka lielākā daļa no Krievijas pieprasītajām tā dēvētajām drošības garantijām nav pat apspriežamas, īpaši prasības neturpināt NATO paplašināšanos un alianses militārās infrastruktūras atvilkšanu, atjaunojot stāvokli uz 1997.gadu.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo Somijas pievienošanos NATO, Peskovs izteicās, ka NATO esot "konfrontācijas instruments" un ka jebkura alianses paplašināšanās Krievijai rada bažas.

Tikmēr Krievijas ieroču žvadzināšana pie Ukrainas robežām Somijā atkal atdzīvinājusi debates par iespējamo iestāšanos NATO, un Helsinki paziņojuši, ka rezervē sev tiesības jebkurā brīdī pievienoties aliansei.