Kā klimata pārmaiņas Arktikā ilgtermiņā ietekmēs Baltijas jūras reģionu?
Arktikas reģionā notiekošajām straujajām klimata pārmaiņām nav tikai lokālas sekas, tām ir arī tieša un ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona vidi, ekonomiku un sociāli-politisko situāciju, uzsvērts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Pagājušā gada ziņojumā par starpinstitūciju darba grupas izveidi Latvijas pieteikuma Arktikas padomes novērotājvalsts statusam gatavošanai un iesniegšanai tika noteikts, ka līdz 2021.gada beigām darba grupai jāsagatavo informatīvo ziņojumu par Latvijas gatavību Arktikas padomes novērotājvalsts statusam, jānoskaidro Latvijas prioritārās jomas un iespējamo pienesumu Arktikas padomes darba grupās, kā arī jāizvērtē iespējamās administratīvās izmaksas un to ietekmi uz valsts budžetu.
ĀM informatīvajā ziņojumā skaidroja, ka, pielāgojoties klimata pārmaiņām, kuras Arktikā norit straujāk nekā citās pasaules daļās, reģionam ir potenciāls kļūt par sava veida izmēģinājuma lauku klimatu pārmaiņu seku mazināšanā un aktīvu platformu reģionālajai sadarbībai. Latvijas valsts interesēs ir ne tikai iegūt plašākas zināšanas par reģionā notiekošo, sniegt savu ieguldījumu un piedalīties Arktikā notiekošajos procesos, bet arī veicināt, lai tie notiek saglabājot miermīlīgu sadarbības raksturu un caurskatāmību. Pēc ĀM paustā, Latvijas novērotājvalsts statuss Arktikas padomē sekmētu šo mērķu sasniegšanu.
Darba grupa ir noteikusi trīs Latvijas prioritārās jomas un darbība virzienus Arktikas reģionā un Arktikas padomes darbā un tās ir vide, cilvēks, attīstība.
ĀM uzsvēra, ka klimata pārmaiņas un to radītās sekas ir Arktikas centrālais jautājums. Arktikā notiekošās pārmaiņas ietekmē arī Latvijas meteoroloģiskos apstākļus. ANO ir izvirzījusi klimata pārmaiņu jautājumus par vienu no prioritātēm. Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi ES Klimata likumu, paaugstinot nosprausto mērķi un sniedzot ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā - ierobežot globālo sasalšanu 1,5 grādu pēc Celsija robežās. Klimata risinājumiem jābūt globāliem, tāpēc Latvija atbalsta ES globālo līderību klimata jautājumu virzīšanā un pievienojas mērķim sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam un veicināt klimatnoturību.
Lai veicinātu EK izvirzīto mērķu sasniegšanu, Latvija plāno iesaistīties EK ierosinātā "Destination Earth" projekta īstenošanā. Šī projekta mērķis ir radīt zemeslodes digitālo dvīni - augstas precizitātes datos balstītu modeli, ar kura palīdzību būtu iespējams modelēt iespējamās klimata pārmaiņas, ekstremālu dabas parādību, piemēram, vētru virzību, iespējamos postījumus.
Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka šis risinājums būs būtisks atbalsts politikas veidotājiem un operatīvajiem dienestiem, kas nodarbojas ar preventīvo pasākumu plānošanu un īstenošanu, sniedzot iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus ilgtermiņā politikas plānošanai un operatīvajā darbā. Pirmos digitālos dvīņus klimata pārmainām un ekstremālo laika apstākļu pārvaldīšanai plānots izstrādāt līdz 2024.gada beigām.
ĀM akcentēja, ka Latvijas zinātnieki jau vēsturiski piedalījušies starptautiski nozīmīgos pētījumos Arktikas reģionā, tomēr šāda līdzdalība ir bijusi neregulāra. Līdz šim notikušas Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku ekspedīcijas ar mērķi pētīt ledājus Islandē, Grenlandē un Svalbārā. Šīs ekspedīcijas un tām sekojošie pētījumi pierāda, ka Latvija spēj sniegt pienesumu konkurētspējīgas zinātnes attīstīšanā, aktīvi piedalīties globālo vides jautājumu risināšanā un uzkrāt zināšanas par klimatu pārmaiņu sekām.
Pēc ĀM paustā, šīs zināšanas un pētniecības process ir veicinājušas ne tikai iesaistīšanos Arktikas universitāšu un pētniecisko institūtu sadarbības programmās un izpratni par norisēm reģionā, bet arī ļāvušas apzināt Arktikā notiekošo pārmaiņu ietekmi uz Latviju. Latvijas zinātniskās institūcijas ir gatavas turpināt darbu un uzskata par nepieciešamību sniegt savu ieguldījumu un paplašināt savas zināšanas par Arktikas reģionā notiekošo arī ar arktiskās zonas organismu un mikroorganismu genomu, bioloģiskās daudzveidības, sugu un ekosistēmu monitoringa pētījumiem.
Tāpat informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīga sabiedrības attīstība reģionā nevar notikt bez Arktikas pirmiedzīvotāju tautu interešu nodrošināšanas. Tai ir jābūt ekonomiski, sociāli un vides ziņā ilgtspējīgai. Ir svarīga kultūras mantojuma apzināšana, saglabāšana un attīstīšana. Latvija ir gatava un vēlas aktīvi līdzdarboties Arktikas reģiona kultūras un valodas daudzveidības saglabāšanā, tostarp veicinot pirmiedzīvotāju tautu kultūras, valodas un tradīciju ilgtspēju.
ĀM uzsvēra, ka lībieši, tāpat kā Arktikas reģionā dzīvojošie sāmi ir vienīgās ES oficiāli atzītās pirmiedzīvotāju tautu grupas, kuras saskārušās ar līdzīgiem izaicinājumiem. LU Lībiešu institūts jau līdz šim ir attīstījis sadarbību ne tikai ar Ziemeļvalstu augstskolām un kopienām, bet arī ar Krievijas pētnieciskajām institūcijām un ir gatavs paplašināt sadarbību ar citām Arktikas reģiona valstīm. Latvija atbalsta pirmiedzīvotāju tautu vēlmi saglabāt to kultūrtelpu un vidi, kurai izaicinājumus rada arī klimata pārmaiņas.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka virkne Arktikas reģiona valstu ir noteikušas, ka nepieciešams uzlabot reģiona iedzīvotāju pārtikas standartus, tās pieejamību, kā arī veselības aprūpes kvalitāti. ĀM norādīja, ka Latvijai ir nozīmīga ekspertīze šajās jomās. Apzinot reģiona specifiku un iedzīvotāju vajadzības, Latvijas puse var sniegt savus risinājums Arktikas iedzīvotāju pārtikas kvalitātes tehnoloģiju, uzturvērtību pētījumu un veselības aizsardzības jomā.
Pēc ĀM paustā, neskatoties uz to, ka lielākā daļa reģiona valstu ir augsti attīstītas, līdzšinējie klimata un vides apstākļi nav veicinājuši plašu ekonomisko aktivitāti Arktikas reģionā. Pieaugot šai aktivitātei, reģiona valstis meklē videi draudzīgus un sabalansētus risinājumus tādās jomās kā digitalizācija, automatizācija, ieskaitot inteliģentās transporta un satelīta sistēmas, dabas stihiju brīdināšanas sistēmu ieviešanā, Arktikai piemērotu tehnoloģisko risinājumu atjaunojamo energoresursu izmantošanā, modernas ūdensapgādes sistēmas izveidē, atkritumu savākšanā un pārstrādē.
ĀM norādīja, ka Latvija saredz potenciālu visa veida uzņēmumu - lielo, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī jaunuzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību iespējām Arktikas reģionā. Savukārt transporta jomā Latvijas ilgtermiņa interesēs ir brīva, droša un videi draudzīga kuģošana Arktikā, kas balstīta uz ANO un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) noteiktajiem principiem.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka jaunu jūras ceļu izmantošanai ir jāveicina labklājība plašākā reģionā. Latvijai ir svarīga ES transporta politikas veidošana Arktikā, nodrošinot pieejumtirdzniecības ceļiem, kam ir ietekme uz tiem esošajiem transporta koridoriem, kuri ir un tiek veidoti starp ES ziemeļiem un dienvidiem. Latvija redz "Rail Baltica" savienojamības ar Somiju potenciālu, kas veicinātu un diversificētu Arktikas starptautisko savienojamību.
ĀM norādīja, ka laika posmā no 2022.gada aprīļa līdz oktobrim ĀM īstenos vizītes uz visām Arktikas padomes valstīm - ASV, Dāniju, Islandi, Kanādu, Krieviju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju - ar mērķi informēt par Latvijas nostāju Arktikas jautājumos, tās pašreizējo un potenciālo ieguldījumu reģionā un aicināt atbalstīt Latvijas kandidatūru Arktikas padomes novērotājvalsts statusā.
ĀM un Latvijas vēstniecības ir gatavas pārstāvēt Latviju un veicināt tās redzamību nozīmīgos starptautiskajos un arī reģionālajos forumus par Arktikas jautājumiem. Vienlaikus ir arī identificēti semināri, kuri ir veltīti specifiskiem jautājumiem un kompetencei, tāpēc valsts iestādes kopumā tiek aicinātas atbalstīt un veicināt Latvijas uzņēmēju un Arktikas ekspertu sadarbību ar Arktikas padomes valstu ekspertiem un uzņēmējiem.
Līdz 2022.gada 30.jūnijam, iesniedzot informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, darba grupai jāpabeidz darbs pie novērotāja pieteikuma veidlapas aizpildīšanas. Atbilstoši Arktikas padomes procedūrām ātrākais, kad varētu tikt izskatīts Latvijas pieteikums novērotājvalsts statusam ir Arktikas padomes ārlietu ministru sanāksmē 2023.gada maijā. Nepieciešams visu astoņu Arktikas padomes dalībvalstu vienbalsīgs atbalsts.
ĀM atzīmēja, ka pieteikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 120 dienas pirms šīs sanāksmes. Vēlamais pieteikuma iesniegšanas laiks 2022.gada novembris. Pieteikumā ir jāapliecina Latvijas intereses un plānotais ieguldījums, tādējādi pārliecinot Arktikas padomes dalībvalstis par ieguvumiem no Latvijas uzņemšanas Arktikas padomes novērotāja statusā.
Pēc ĀM paustā, pēdējā valsts, kurai tika oficiāli piešķirts novērotājvalsts statuss bija Šveice 2017.gadā. 2021.gadā pieteikumu novērotājvalsts statusa piešķiršanai iesniedza Čehija, Igaunija un Īrija, taču to kandidatūru izvērtējums netika iekļauts 2021.gada 19.maija līdz 21.maija Arktikas padomes ārlietu ministru sanāksmes darba kārtībā, jo starp Arktikas padomes dalībvalstīm nebija panākta vienprātība un atbalsts paplašināšanās jautājumā. ĀM akcentēja, ka šis apstāklis ir jāņem vērā, piesakot Latvijas kandidatūru novērotājvalsts statusam 2023.gadā.