ASV un Krievijas pārstāvji apsprieduši abpusējus soļus stratēģiskās stabilitātes uzlabošanai

ASV un Krievijas pārstāvji sarunās Ženēvā pirmdien apsprieduši abpusējus soļus stratēģiskās stabilitātes uzlabošanai, paziņojusi ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena.

"Mēs nācām klajā ar vairākām idejām, kā abas mūsu valstis varētu veikt abpusējus pasākumus, kas būtu mūsu drošības interesēs un uzlabotu stratēģisko stabilitāti," pēc sarunām ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu paziņoja Šērmena.

Viņa sacīja, ka abpusējie pasākumi situācijas deeskalācijai varētu tikt veikti attiecībā uz manevriem un raķešu izvietošanu.

Sarunas par to varētu notikt trešdien Briselē paredzētajā NATO un Krievijas Padomes sēdē, norādīja Šērmena.

Vienlaikus viņa brīdināja, ka Maskavai jārēķinās ar smagām sekām, ja tā izdomās uzbrukt Ukrainai. Šērmena sacīja, ka Krievijas puse nav sniegusi atbildi, vai tā deeskalēs situāciju ap Ukrainu, un atkārtoti aicināja atvilkt pie Ukrainas robežas koncentrētos Krievijas spēkus.

Šērmena arī sacīja, ka noraidījusi Krievijas prasības sniegt garantijas, ka Ukraina netiks uzņemta NATO.

Rjabkovs pēc sarunām savukārt paziņoja, ka Vašingtona ļoti nopietni uztver Maskavas ierosinājumus par drošības garantijām, piebilstot, ka Krievijai nav nodoma uzbrukt Ukrainai.

Viņš aicināja Vašingtonu nenovērtēt par zemu konfrontācijas riskus, bet arī sacīja, ka situācija nav bezcerīga.

Jau ziņots, ka augsti ASV un Krievijas diplomāti pirmdien Ženēvā sāka sarunas par spriedzi ap Ukrainu, Kijevā un Rietumos nerimstot bažām, ka Krievija gatavo vēl vienu iebrukumu kaimiņvalstī. Sarunas ilga astoņas stundas.

Ženēvas sarunām, kurās piedalījās Šērmena un Rjabkovs, sekos NATO un Krievijas Padomes tikšanās 12.janvārī Briselē un sarunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros.