Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pauda neapmierinātību par NATO nevēlēšanos pasteidzināt Ukrainas pievienošanos aliansei, vienlaikus Krievijai cenšoties apturēt NATO izplešanos austrumu virzienā.
Kijeva vairākus gadus centusies panākt uzņemšanu ASV vadītajā aliansē, bet Rietumu amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka uzņemšana drīzumā nav gaidāma, ar to izraisot Ukrainas neapmierinātību.
"Mēs nevaram pieņemt teoriju, kas šobrīd ir ļoti populāra, par Eiropas Savienību (ES) 30 gadu laikā un NATO kaut kad aptuveni 50 gadu laikā. Tas mūs demotivē un palēnina," tiekoties ar Ukrainas vēstniekiem, sacīja prezidents.
Ukraina vēlas "saņemt ļoti skaidru grafiku" no NATO attiecībā uz uzņemšanas perspektīvām.
"Un mēs gribam to saņemt 2022.gadā," sacīja Zelenskis.
Ukraina vēlas atgūt Krievijas okupēto un anektēto Krimu un "panākt dalību ES tuvāko gadu laikā", norādīja prezidents.
ASV un Rietumu valstis uzskata, ka Krievija varētu gatavot uzbrukumu Ukrainai un tāpēc Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru.
Krievijas puse noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.