Arheologi Romā atklājuši imperatora Nērona dzīru zāli

Itāļu arheologu grupa izrakumu laikā Zelta pils drupās Palatīna kalnā, atklājusi telpu, kur dzīres rīkoja bēdīgi slavenais imperators Nērons, raksta britu izdevums The Daily Mail.

Šīs telpas unikalitāte slēpjas sarežģītā konstrukcijā, kas ļauj šai telpai rotēt. „Šis atradums nav salīdzināms ne ar nevienu no zināmajiem romiešu arhitektūras pieminekļiem,” intervijā laikrakstam paziņojusi arheoloģe Marija Antuaneta Tomei. Pašlaik jau ir atklātas velves ar kustīgiem ziloņkaula paneļiem, kurus pagriežot svinību dalībnieki tika apbērti ar ziediem, kā arī pamati ar griešanās mehānismiem.

Imperators Nērons, kas iegājis vēsturē ar savu nežēlību un mīlestību pret greznību, valdīja Romas impērijā no mūsu ēras 54. līdz 68. gadam.60 gadus pēc viņa nāves romiešu vēsturnieks enciklopēdists Gajs Svetonijs Trankvills savā darbā „Divpadsmit cēzaru dzīve” aprakstīja pils kustīgo zāli, kurā Nērons rīkoja dzīres.

"Ēdamzāles griesti sastāvēja no pagriežamām plātnēm, lai varētu izbārstīt ziedus, bez tam plātnēs bija spraugas, lai varētu izsmidzināt smaržas. Galvenā telpa bija apaļa un dienu un nakti bez apstājas griezās pakaļ debesu jumam,” - rakstīja Svetonijs. Tomēr no viņa apraksta nav skaidrs, kas tieši griezās – dzīru zāles grīda vai griesti.

Kā ēdamzāle kustējusies pagaidām mūsdienu speciālisti vēl nav pilnībā atklājuši, zināms vien tas, ka zem zāles koka grīdas atrodas vairākas lodes, kas kustas pateicoties pāri plūstošam ūdenim.

Zāli atklāja arheoloģisko izrakumu laikā tā sauktās Zelta pils drupās, kas ietilpst pils parka kompleksā Romā, tās celtniecība sākusies 64. gadā pirms mūsu ēras.

Jāpiebilst, ka Nērons ne pārāk ilgi priecājās par savu grezno pili. Tajā pašā gadā, kad tika pabeigta Zelta pils būvniecība, sākās pret Nēronu vērsta sacelšanās, un imperators izdarīja pašnāvību. Imperatora Tita laikā Zelta pili nojauca, un tās vietā parādījās jaunas ēkas.