Baltijā visaugstāko vēlmi nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti pauž Igaunijas iedzīvotāji, tikmēr Latvija ir otrajā vietā, bet Lietuva - trešajā, secināts pētījumā, kuru ar NATO finansējumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadībā īstenojusi starptautiska pētnieku grupa.
Kā pavēstīja RSU, lai arī Baltija un citas NATO dalībvalstis turpina ievērojami investēt aizsardzības jomā, arī iedzīvotāju gatavība iestāties par savu valsti izšķirošās situācijās var spēlēt būtisku lomu, ietekmējot valdības vai militāro spēku lēmumus.
Iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti ietekmē virkne faktoru, tostarp patriotisms, uzticēšanās valsts institūcijām, ekonomiskā situācija, vēsturiskā pieredze, arī iedzīvotāju reliģiskā un ideoloģiskā pārliecība un citi. Līdz ar "bruņošanos" informācijas telpā, kontrole pār cilvēku prātiem pieņemas spēkā, tādēļ ir īpaši aktuāli vētīt, kas šo vēlmi veicina un bremzē, pētījuma virzienu raksturoja universitātē.
Igaunijā šis jautājums esot daudz pētīts un secināts, ka tās rādītāji pozitīvi izceļas, jo valstī ir efektīvi integrēts militārais un civilais sektors, tostarp efektīvas obligātā militārā dienesta un rezervistu sistēmas, kā arī nostrādāta komunikācija ar iedzīvotājiem. Kā pozitīvs faktors vērtējama arī Ziemeļvalstu, īpaši Somijas ietekme. Vienlaikus krieviski runājošajā sabiedrības daļā griba aizstāvēt Igauniju ir zemāka.
Iedzīvotāju attieksme Latvijā vērtējama kā vidēja - reģionālā un globālā kontekstā griba aizstāvēt savu valsti nav ne augsta, ne zema. Starp bremzējošajiem faktoriem ir zemā uzticēšanās valsts institūcijām un politiķiem, kā arī vilšanās ar līdzšinējo valsts attīstības tempu.
Kā atzīmē pētnieki, nozīme ir arī Krievijai - tās agresija Ukrainā no vienas puses cēlusi apdraudējuma izjūtu, bet no otras - daļā krievvalodīgo auditorijas jaušams atbalsts kaimiņvalsts viedoklim.
Tikmēr Lietuvas zemos rādītājus pamatā ietekmējot vieta progresam ar patriotisma, lepnuma par savu valsti, kā arī militāras pieredzes un pilsoniskās sabiedrības aktivitātes jautājumiem. Arī 2015.gadā atjaunotais obligātais militārais dienests šajā ziņā vēl neesot nesis visus cerētos rezultātus.
Izdevuma tapšanā iesaistījušies seši pētnieki, vadību uzņemoties RSU docentam un vadošajam pētniekam Mārim Andžānam, kurš specializējies drošības un aizsardzības politikā. Publikācijā iesaistījies arī docents Jaojuens Je, kurš analizē gribas aizsargāt valsti teorētiskos aspektus, savukārt RSU doktorants Mārtiņš Vargulis analizē NATO pieeju. Igaunijas perspektīvu pētījumā ienes Igaunijas Militārās akadēmijas pētnieks Ivo Jūrvē, Lietuvas skatpunktu piedāvā docente Ieva Gajauskaite no Ģenerāļa Jona Žemaiša Militārās akadēmijas, bet Latvijas situāciju analizē RSU starptautisko attiecību un diplomātijas maģistrante Aleksandra Palkova.
Tēmas izpēte turpināsies vēl tuvākos trīs gadus, jo pētnieki nupat ieguvuši Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fonda finansējumu projektam "Gribu aizstāvēt valsti ietekmējošie faktori un aktori: Latvijas, Lietuvas un Taivānas gadījums". Izpēte sinhroni norisināsies RSU, Viļņas Universitātē Lietuvā un "Academia Sinica" politikas zinātnes institūtā Taivānā. Plānots, ka šo gadu laikā noritēs socioloģiskie pētījumi, intervijas un publiskas diskusijas, bet pētījuma secinājumus iecerēts publicēt zinātniskos žurnālos.
