Prezidenta birojs: Baidens Austrumeiropas valstīm apliecinājis ASV drošības garantijas

ASV prezidents Džo Baidens šonedēļ ir ticies ar tā dēvētā Bukarestes deviņnieka (B9) līderiem, kuri pauda bažas par drošības situāciju reģionā, savukārt Baidens apliecinājis ASV drošības garantijas.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Baidens sarunā paudis "pilnīgu izpratni" par Austrumeiropas valstu pārstāvju paustajām bažām par drošības situāciju un vēlreiz apstiprinājis, ka "NATO 5.pants ir svēts un ASV pie tā turēsies".

Pēc Latvijas prezidenta biroja sniegtajām ziņām, Baidena vēstījums bijis skaidrs - NATO darbojas kopīgi un kopīgi pieņem lēmumus, kas nozīmē, ka par reģionu netiks pieņemti lēmumi bez attiecīgo valstu līdzdalības.

Arī Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomniece Asta Skaisgirīte uzsvēra, ka ASV prezidents sarunā ar tā dēvētā B9 līderiem pieļāvis iespējamu ASV militārās klātbūtnes palielināšanu reģionā.

Bukarestes deviņnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Čehija, Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Polija, Slovākija un Ungārija.

"Vispirms mēs uzklausījām informāciju par prezidenta Baidena sarunu ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu, kas sastāvēja no vairākiem elementiem. Prezidents Baidens apliecināja, ka sarunā ar prezidentu Putinu viņš nepārprotami norādījis - gadījumā, ja dinamika Eiropā, jo īpaši Ukrainā, tiks apdraudēta, Krievijai būs jārēķinās ar nopietnām sekām. Tādas sekas Amerikas Savienotās Valstis koordinēs arī ar partneriem Eiropā," iepriekš klāstīja Skaisgirīte.

"Runājot par NATO austrumu flanga valstīm, tika teikts, ka "nekas par jums nenotiks bez jums", citiem vārdiem runājot, nekas netiks norunāts aiz Bukarestes deviņnieka muguras. Prezidents Baidens arī apliecināja, ka ir iespējami papildu garantiju elementi šajās NATO dalībvalstīs, tostarp militāros spēju papildināšana," sacīja Nausēdas padomniece.

45 minūšu ilgajā sarunā Baidens neesot detalizētāk skaidrojis, kur ASV militārā klātbūtne varētu tikt palielināta.

Kā Skaisgirīte informēja, Nausēda sarunas gaitā paziņojis, ka tagad Ukraina "ir valsts, kur notiek cīņa par demokrātiju, un mums ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai". Viņa sacīja, ka Lietuvas prezidents koncentrējies uz Lietuvas sniegto medicīnisko palīdzību, kā arī militārajām mācībām.

Nausēda arī lūdzis Baidenam apliecināt, ka "nekādos formātos, piemēram, 1+4, sarunās ar Krieviju, netiks pārrunāti" ar reģionu saistīti jautājumi. Baidens "apliecinājis, ka bez mums nekas netiks darīts, tādēļ viņš vēlējies šādi runāt ar Bukarestes deviņnieku," norādīja Skaisgirīte.

"Uzskatām, ka vienmēr labāk ir runāt NATO formātā, piemēram, visām valstīm kopā. Tomēr ir tā, kā ir," atzina Lietuvas prezidenta padomniece.

Rietumvalstis bažījas par apmēram 100 000 Krievijas karavīru pārvietošanu tuvāk valsts robežai ar Ukrainu.

Baidens un Putins apsprieda pastāvošo saspīlējumu otrdien divu stundu ilgā videosamitā. Sarunas gaitā Baidens brīdināja Putinu par Rietumvalstu spēcīgu ekonomisku atbildi, ja Maskava uzbruks kaimiņvalstij.