Vēl nav zināms, vai un kurp pārvietos Beļģijā uzstādīto pieminekli latviešu leģionāriem
Beļģijas pilsētā Zedelgeimā uzstādītajam piemineklim par godu latviešu leģionāriem draud iespējama pārvietošana,atzina Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Pašlaik Latvijas Okupācijas muzejs, kas bija iesaistīts pieminekļa izveides projektā, nevar publiski komentēt, vai un kurp piemineklis varētu tikt pārvietots, turklāt diskusijas Zedelgeimā par šo jautājumu norisinājušās bez muzeja līdzdalības, aģentūrai LETA skaidroja muzeja direktore Solvita Vība.
KM vērtējumā, vēršanās pret tēlnieka Kristapa Gulbja radīto pieminekli latviešu leģionāriem Zedelgeimā, to pārvietojot vai iznīcinot, būtu "rupja rīcība pret Latvijas Okupācijas muzeja darbību, kas vērsta uz Latvijas vēstures atceri, skaidrošanu un piemiņu".
Kā aģentūrai LETA atzīmēja Kokale, Latvija ir nosodījusi un nosoda Otrā pasaules kara laikā pret ebrejiem vērsto holokaustu un tos Latvijas pilsoņus, kuri piedalījās holokausta īstenošanā. Viņa uzskata, ka leģionāru saistīšana ar holokaustu, uzveļot viņiem kolektīvu atbildību par noziegumiem, ir nepieņemama. Leģionāri paši bija upuri, kuri, pretēji visām starptautiskajām tiesībām, tika iesaistīti karadarbībā nacionālsociālistiskās Vācijas pusē, uzstāj KM.
2018.gadā, balstoties uz Zedelgeimas pašvaldības un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības noslēgto līgumu, piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai", pusi no kura izmaksām sedza muzeja savāktie ziedojumi, tika nodots pašvaldības īpašumā, lai skaidrotu sarežģīto Otrā pasaules kara vēsturi. Tas ir veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas.
LETA jau rakstīja, ka šovasar 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju.
Jūlijā par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP). Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtīja vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.
Pēc deputātes vārdiem, priekšlikums nojaukt pieminekli izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.