Visās 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks veikti stingri pasākumi cīņai pret pārgalvīgiem ārvalstu autovadītājiem, ceturtdien paziņoja ES.
Ārvalstu šoferi veido tikai 5% no kopējās satiksmes uz Eiropas ceļiem, bet ir atbildīgi par 15% atļautā ātruma pārkāpšanas gadījumu, norādījis ES transporta komisārs Sīms Kallass.
"Ja jūs esat tāda veida ātruma pārsniedzējs, man ir sliktas ziņas. Tas beigsies," paziņojis ministrs.
Saistībā ar ceļu satiksmes pārkāpumiem ārvalstu policijas apturētie autovadītāji līdz šim jutušies visai droši par sevi, jo policistiem ir ļoti grūti pārbaudīt viņu autotransporta reģistrācijas datus.
Kallass norāda, ka, pateicoties šim trūkumam, bez soda izsprukuši pārāk daudzi cilvēki, bet jaunais likums to novērsīšot.
Ministru tikšanās laikā ceturtdien Briselē tika pieņemts priekšlikums 27 ES dalībvalstīs dalīties ar autotransporta reģistrācijas datiem, lai cīnītos pret likumpārkāpējiem. Stingri pasākumi tiks vērsti arī pret tiem četriem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ko Eiropas Komisija nodēvējusi par "lielajiem slepkavām".
75% ceļu satiksmes negadījumos konstatēto nāves gadījumu vainojama ātruma pārsniegšana, braukšana dzērumā, drošības jostu neizmantošana un luksoforu signālu neievērošana.
Katru dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 100 cilvēki, un arvien vairāk letālo gadījumu vainojami tādi pārkāpumi kā braukšana narkotiku ietekmē, neatļauta avārijas joslas izmantošana un mobilo telefonu lietošana, kā arī ķiveres neizmantošana.
Francijā intensīvās tūrisma sezonas laikā ārvalstu autovadītāji reizēm vainojami pat 40% atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumu.
Tomēr uz autovadītājiem, kuri ārvalstīs izpelnījušies sodu par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, autotransporta reģistrācijas datu apmaiņa attiecināta netiks.
ES arī uzsvērusi, ka pārkāpuma gadījumā priekšroka tiks dota tās valsts likumiem, kur tas noticis.
Tomēr jaunais likumprojekts attiecas tikai uz naudas sodiem. "Ar autovadītāja tiesībām un to atņemšanu saistītie soda punkti nav apskatīti," atzīmējusi komisija.
Ja nacionālās valdības šim priekšlikumam piekritīs, tas vēl būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam, un tikai pēc tam iecerētās normas stāsies spēkā. Tādā gadījumā valstīm tiks dots divus gadus ilgs pārejas periods jauno izmaiņu ieviešanai.