Ātruma pārkāpējus vajās visas ES teritorijā

Visās 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks veikti stingri pasākumi cīņai pret pārgalvīgiem ārvalstu autovadītājiem, ceturtdien paziņoja ES.

Ārvalstu šoferi veido tikai 5% no kopējās satiksmes uz Eiropas ceļiem, bet ir atbildīgi par 15% atļautā ātruma pārkāpšanas gadījumu, norādījis ES transporta komisārs Sīms Kallass.

"Ja jūs esat tāda veida ātruma pārsniedzējs, man ir sliktas ziņas. Tas beigsies," paziņojis ministrs.

Saistībā ar ceļu satiksmes pārkāpumiem ārvalstu policijas apturētie autovadītāji līdz šim jutušies visai droši par sevi, jo policistiem ir ļoti grūti pārbaudīt viņu autotransporta reģistrācijas datus.

Kallass norāda, ka, pateicoties šim trūkumam, bez soda izsprukuši pārāk daudzi cilvēki, bet jaunais likums to novērsīšot.

Ministru tikšanās laikā ceturtdien Briselē tika pieņemts priekšlikums 27 ES dalībvalstīs dalīties ar autotransporta reģistrācijas datiem, lai cīnītos pret likumpārkāpējiem. Stingri pasākumi tiks vērsti arī pret tiem četriem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ko Eiropas Komisija nodēvējusi par "lielajiem slepkavām".

75% ceļu satiksmes negadījumos konstatēto nāves gadījumu vainojama ātruma pārsniegšana, braukšana dzērumā, drošības jostu neizmantošana un luksoforu signālu neievērošana.

Katru dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 100 cilvēki, un arvien vairāk letālo gadījumu vainojami tādi pārkāpumi kā braukšana narkotiku ietekmē, neatļauta avārijas joslas izmantošana un mobilo telefonu lietošana, kā arī ķiveres neizmantošana.

Francijā intensīvās tūrisma sezonas laikā ārvalstu autovadītāji reizēm vainojami pat 40% atļautā ātruma pārsniegšanas gadījumu.

Tomēr uz autovadītājiem, kuri ārvalstīs izpelnījušies sodu par automašīnas novietošanu neatļautā vietā, autotransporta reģistrācijas datu apmaiņa attiecināta netiks.

ES arī uzsvērusi, ka pārkāpuma gadījumā priekšroka tiks dota tās valsts likumiem, kur tas noticis.

Tomēr jaunais likumprojekts attiecas tikai uz naudas sodiem. "Ar autovadītāja tiesībām un to atņemšanu saistītie soda punkti nav apskatīti," atzīmējusi komisija.

Ja nacionālās valdības šim priekšlikumam piekritīs, tas vēl būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam, un tikai pēc tam iecerētās normas stāsies spēkā. Tādā gadījumā valstīm tiks dots divus gadus ilgs pārejas periods jauno izmaiņu ieviešanai.

Pasaulē

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā, ko sestdien publicējis tīmekļa izdevums "Daily Caller", pauda pārliecību, ka trīspusēja tikšanās, kurā piedalītos viņš, kā arī Ukrainas un Krievijas līderi, notiks. "Divpusēja - es nezinu, bet trīspusēja tikšanās notiks," sacīja Tramps. Viņš gan neko neminēja par iespējamo tikšanās laiku un vietu. ASV prezidents atkārtoja, ka, ņemot vērā viņa labās attiecības ar Putinu, cerējis uz ātru konflikta izbeigšanu. Tramps pieļāva, ka, iespējams, abas puses vēl nav gatavas mieram. Viņš salīdzināja Krieviju un Ukrainu ar bērniem, kas kaujas un nereaģē uz aicinājumiem rimties, bet agrāk vai vēlāk paši gribēs apstāties. Kara turpināšanu Tramps nosauca par "muļķību". Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps mudinājis Krieviju un Ukrainu izbeigt konfliktu. Tramps 15.augustā Aļaskā tikās ar Putinu un pēc sarunām paziņoja, ka ir panākts progress ceļā uz mieru, taču vienošanās par mieru pagaidām noslēgtas nav. ASV prezidents atbalstīja Zelenska ideju, ka Krievijas un Ukrainas līderiem vajadzētu tikties, norādot, ka pēc tam varētu notikt trīspusēja tikšanās. Kremlis paziņojis, ka Putina un Zelenska tikšanās ir iespējama tikai ar zināmiem nosacījumiem - konteksts liecina, ka runa ir par principiālu vienošanos panākšanu vēl pirms šādas tikšanās. Kremlis pagaidām nav komentējis Trampa paziņojumus, ka trīspusēja tikšanās notiks.

Svarīgākais