ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina videosamitam sekos abu valstu amatpersonu sarunas "par sarežģīto konfrontācijas situāciju", otrdien paziņojis Kremlis.
Savukārt kāda Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona izteikusies, ka ASV varētu pirmo reizi tikt iekļauta to valstu grupā, kas ved sarunas par septiņus gadus ilgās karadarbības izbeigšanas Austrumukrainā.
Vienošanās turpināt sarunas ir redzamākais Putina un Baidena videosamita rezultāts.
Samitā abi prezidenti izklāstīja pretējus viedokļus Ukrainas konflikta jautājumā.
Neviena no pusēm pēc samita neziņoja par izrāvieniem sarunās, kurās Baidens brīdināja Putinu, ka Rietumi piemēros Krievijai "stingrus ekonomiskos un citus pasākumus", ja tā iebruks Ukrainā, bet Putins pieprasīja garantijas, ka NATO nepaplašināsies tālāk uz austrumiem.
Krievija noliedz, ka apdraudētu Ukrainu, un apgalvo, ka tā tikai reaģē uz Ukrainas un NATO draudīgo rīcību.
"Prezidenti vienojās iecelt savus pārstāvjus, kuri ļoti ātri sāks diskusiju par šo sarežģīto konfrontācijas situāciju, diskusiju par stratēģiskiem drošības jautājumiem kontinentā," sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Viņš neatklāja plašāku informāciju par to, kā tieši šīs sarunas notiks.
Tikmēr ziņu aģentūra "RIA Novosti" citē Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas sacīto, ka nav iemesla, kādēļ ASV nevarētu pievienoties tā dēvētajai Normandijas grupai, ko veido Krievija, Ukraina, Francija un Vācija. Šīs valstis sarunās centušās atrast risinājumu Austrumukrainas konfliktam, bet pagaidām nesekmīgi.
"Daudz kas ir atkarīgs no Vašingtonas nostājas Ukrainas konflikta noregulēšanā. Principā, ja ASV patiešām ir gatavas dot savu ieguldījumu, mēs vienmēr esam bijuši atvērti tam, ka Amerika izmantos savu ietekmi uz Kijevu," sacīja Oļegs Krasņickis.
Amatpersonas izteikumi varētu liecināt, ka Maskava ir atvērta ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena pagājušajā nedēļā izteiktajam ierosinājumam, ka Vašingtona varētu iesaistīties sarunās par Austrumukrainas konflikta atrisināšanu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ziņu aģentūrai "Reuters" izteicies, ka Baidena un Putina sarunas ir kalpojušas "atvairīšanas un deeskalācijas" mērķim. Taču viņš piebildis, ka prioritāte ir izstrādāt atturēšanas pasākumus, lai novērstu turpmāku militāro eskalāciju no Maskavas puses.