ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien tikušies videosamitā, kas ilga nedaudz vairāk par divām stundām.
Kā paziņojis Baltais nams, Baidens sarunā izteicis ASV un Eiropas sabiedroto dziļās bažas par Krievijas spēku koncentrāciju ap Ukrainu un brīdinājis, ka ASV un sabiedrotie atbildēs ar stingriem ekonomiskajiem un cita veida pasākumiem militārās eskalācijas gadījumā.
Baidens atkārtoti apliecinājis atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un aicinājis deeskalēt situāciju un atgriezties pie diplomātijas.
Abas puses arī apspriedušas ASV-Krievijas dialogu par stratēģisko stabilitāti, kiberuzbrukumus ar izspiedējvīrusiem un kopīgo darbu pie reģionālajiem jautājumiem, tādiem kā Irāna, paziņoja Baltais nams.
Kremlis pavēstīja, ka galvenā sarunu tēma bijusi Ukrainas krīze, sarunas raksturojot kā atklātas un lietišķas.
Kā teikts Kremļa paziņojumā, Putins arī lūdzis Vašingtonu sniegt garantijas, ka NATO neturpinās paplašināties uz austrumiem. "Krievija ir nopietni ieinteresēta iegūt uzticamas juridiskās garantijas, kas izslēgs NATO paplašināšanos uz austrumiem un uzbrukuma ieroču izvietošanu valstīs līdzās Krievijai," pavēstīja Kremlis.
Putins arī ierosinājis Baidenam, ka Krievija un ASV atceļ visus ierobežojumus vēstniecību personālam abās valstīs.
Kā pavēstīja kāda ASV amatpersona, Baidens nav izteicis nekādus "solījumus vai piekāpšanos" Putina prasībām.
Pirms sarunām tika ziņots, ka tiks apspriests konflikts Ukrainā un citi jautājumi. Kremlis ziņoja, ka līderi arī apspriedīs iespējamās drošības garantijas Krievijas un NATO starpā.
Baltais nams paziņoja, ka Baidens pēc sarunām ar Putinu apspriedīsies ar Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Itālijas līderiem.
Rietumos un Kijevā nerimst bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežām un varbūtību, ka Krievija plāno jaunu uzbrukumu Ukrainai.
Maskava šos apgalvojumus noraidījusi un pārmetusi Ukrainai, ka tā izvietojusi 120 000 karavīru apgabalos, kas robežojas Doņecku un Luhansku.
Putina un Baidena pirmais samits notika Ženēvā jūnijā, kad viņi vienojās sākt jaunas sarunas par kodolatbruņošanās iniciatīvu.
