Pēdējo mēnešu laikā jau ceturtais starpgadījums noticis leģendārajā Pompeju pilsētā Itālijā – šoreiz sabrukusi 12 metrus gara mūra siena, kas atradusies dārzā pie Morālista nama.
Incidents noticis dienā, kad parlaments bija iecerējis, bet tā arī neizskatīja opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu kultūras ministram Sandro Bondi. Itālijas mediji jau mēnešiem ilgi ceļ trauksmi par nolaidīgo attieksmi pret vēstures un arhitektūras mantojumu.
"Nav šaubu, ka ēkas turpinās grūt, būs jauni gruveši un jaunas nelaimes," laikraksts La Repubblica rakstīja 7. novembrī, dienu pēc tam, kad Pompejos sabruka gladiatoru skolas ēka, kas pazīstama ar savu latīnisko nosaukumu Schola Armaturarum Juventus Pompeiani. Skeptiskais paredzējums piepildījies naktī uz otrdienu, kad līdzīgs liktenis piemeklējis vienu no senajām mūra sienām, turklāt tā sabrukusi, īsi pirms gladiatoru skolas ēkas drupas apmeklēja kārtējā komisija, kuras mērķis bija noskaidrot sagrūšanas iemeslus.
Pompeju arheoloģisko izrakumu nodaļas vadītājs Antonio Verone sarunā ar AFP paziņojis, ka visi pēdējie incidenti (dažu mēnešu laikā Pompejos sabrukuši vēl vairāki mūri) saistīti ar ieilgušajām lietavām, kas izmērcējušas augsni un padarījušas senās celtnes nestabilas. Turklāt Morālista mājas dārza mūris vēl šogad ticis nostiprināts, taču visus restaurācijas darbus vārda tiešā nozīmē aizskalojis lietus, stāstījis A. Verone.
Itālijas mediji, atsaucoties uz ekspertiem, gan uzsver, ka galvenais problēmu iemesls ir nevis dabas stihijas, bet valsts nevēlēšanās ieguldīt pietiekamus līdzekļus vēstures mantojuma uzturēšanai. "Mums jau ir apnicis komentēt regulāros postījumus, kas tiek nodarīti valsts arheoloģiskajam mantojumam," sarunā ar AP sacījis Itālijas arheologu konfederācijas prezidents Džordžia Leoni. Savukārt pazīstamais arheologs Andrea Karandīni piebildis: "Mēs jūtamies apstulbuši, kad atkal sagrūst kāds mūris. Taču runa ir par mūriem, par kuriem neviens nerūpējas, un patiesībā brīnums ir tas, ka sagruvušo mūru skaits ir tik mazs."
A. Karandīni, kas ir viens no Kultūras ministrijas paspārnē izveidotās ekspertu komisijas locekļiem, atgādinājis, ka Pompeji atrodas seismiski nestabilā zonā, un, ja tos piemeklēs spēcīga zemestrīce, vēlāk nekādi nopietni atjaunošanas darbi nebūs iespējami, jo ministrija nav pat parūpējusies par precīzu mērījumu veikšanu 66 hektārus plašajā teritorijā un sastādījusi Pompeju trīsdimensiju kartes.
Kaut gan lielākā daļa speciālistu notiekošajā vaino Kultūras ministriju, tās ierēdņi taisnojas, ka ministrijai no valsts budžeta tiek atvēlēti tikai 0,18% un kā piemēru min Franciju, kur kultūras ministrija saņem 1% no valsts budžeta. Laikraksts Il Sole 24 Ore, atsaucoties uz šiem skaitļiem, jau pavēstījis, ka vienīgais veids, kā glābt Pompejus, ir atrast šim objektam kādu bagātu sponsoru – vai tā būtu apdrošināšanas kompānija, autoražotāji vai alus darītāji. "Kompānijai varētu ļaut izvietot savu logotipu pie ieejas Pompejos un uz suvenīru produkcijas. Tā kā Pompeji pieder visai cilvēcei, būtu tikai pareizi, ka to pārvaldīšanas slogs tiktu noņemts no valsts pleciem, jo vairāk tādēļ, ka valsts jau pierādījusi, ka nespēj ar to tikt galā," raksta Il Sole 24 Ore.