Vairākas Eiropas valstis strādā pie kopīgas diplomātiskās misijas atvēršanas Afganistānā, kas nodrošinātu iespēju vēstniekiem atgriezties šajā valstī, sestdien pavēstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Kad radikālo islāmistu organizācija "Taliban" augustā pārņēma varu Kabulā, ASV un citas Rietumu valstis savas vēstniecības slēdza, bet diplomātus no valsts izveda. Jau pēc tam talibi pasludināja pagaidu valdību, kurā liela daļa ministru pakļauti ANO un ASV sankcijām.
"Mēs spriežam par organizāciju vairāku Eiropas valstu vidū, kopīgu vietu vairākiem eiropiešiem, kas ļautu nodrošināt mūsu sūtņu klātbūtni," žurnālistiem Kataras galvaspilsētā Dohā sacīja Makrons.
"Šis ir no politiskās atzīšanas un politiskā dialoga ar talibiem atšķirīgs demaršs. Mums būs pārstāvniecība, cik vien drīz mēs to varēsim atvērt," viņš sacīja.
Pirms nedēļās pēc sarunām ar talibiem Eiropas Savienība signalizēja, ka drīzumā varētu atvērt misiju.
Noslēdzoties ASV un citu ārvalstu militāro kontingentu izvešanai no Afganistānas, talibi augustā izvērsa vispārēju uzbrukuma operāciju un īsā laikā savās rokās sagrāba teju visu valsts teritoriju, bet 15.augustā viņu rokās krita arī galvaspilsēta Kabula.
Vienīgā Afganistānas province, kas nebija nonākusi talibu kontrolē, kādu laiku bija Pandžšīra, bet talibu vadība 6.septembrī paziņoja, ka islāmistu kustība ieņēmusi arī šo provinci.
ASV, Eiropas un citas valstis ir atturīgas attiecībā uz "Taliban" pagaidu valdības atzīšanu, apsūdzot talibus, ka tie atkāpušies no solījumiem izveidot politiskā un etniskā ziņā ietverošu valdību, kā arī ievērot sieviešu un minoritāšu tiesības.