Eiropas valstīs ierastie budžeta taupības pasākumi tagad nonākuši arī līdz ASV – prezidents Baraks Obama aicinājis uz diviem gadiem iesaldēt lielāko daļu federālo iestāžu darbinieku algu.
Prezidents lēš, ka šādā veidā izdosies ieekonomēt vairāk nekā piecus miljardus dolāru un kaut nedaudz samazināt milzīgo ASV budžeta deficītu.
"Lai būtu iespēja kontrolēt budžeta deficītu, nepieciešami upuri, un tos, citu starpā, nāksies nest arī valsts pārvaldē strādājošajiem,"
AP citē B. Obamas sacīto, piebilstot, ka viņa plānotie ierobežojumi attiecas tikai uz civilpersonām, kas strādā federālajās iestādēs, bet neskars, piemēram, Irākā un Afganistānā dislocētos ASV karavīrus. AP lēš, ka algu iesaldēšana skars aptuveni divus miljonus amerikāņu.
ASV prezidents uzsvēris, ka šis nav bijis viegls lēmums, jo federālie ierēdņi taču strādā visu amerikāņu interesēs – sākot ar ārstiem un medicīnas māsām, kuri rūpējas par kara veterāniem, un beidzot ar cilvēkiem, kuri uzrauga nacionālos parkus vai darbojas sociālās nodrošināšanas sistēmā.
Republikāņi pēdējo mēnešu laikā uzstājuši uz nepieciešamību samazināt valdības tēriņus un izskanējis pat ierosinājums federālajās iestādēs strādājošo algas samazināt par 10%. AP vēsta, ka demokrāti pagaidām pret iespēju samazināt federālo dienestu tēriņus izturējušies samērā rezervēti un iebildes pret B. Obamas plānu jau paudu-ši arī arodbiedrību līderi. "Mums nepieciešamas investīcijas, lai radītu jaunas darba vietas, nevis pazeminātu vēl esošo statusu," atgādinot par bezdarba līmeni, kas sasniedzis jau 9,6%, sacījis arodbiedrības AFL-CIO prezidents Ričards Trumka. Savukārt Amerikas valdības iestādēs strādājošo federācijas AFGE, kas apvieno aptuveni 600 000 biedru, prezidents Džons Geidžs bijis vēl asāks, prezidenta ieteikumu nosaucot par "pliķi sejā strādājošajiem". "Strādājošo cilvēku algas nav tas parametrs, kas ietekmē budžeta deficītu vai vispārējo stāvokli valstī. Simbolisks trieciens pa federālajiem ierēdņiem, man šķiet, ir kļūda," viņš sacījis.