Ukrainas deklarētais mērķis par Krievijas 2014.gadā okupētās un anektētās Krimas atgūšanu uzskatāms par tiešu draudu Krievijai, ceturtdien paziņoja Kremlis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien sacīja, ka Krima ir Ukrainas teritorija un Ukrainas mērķis ir to atbrīvot.
Viņš fokusējās uz diplomātiskiem risinājumiem un neminēja okupētās pussalas atgūšanu ar spēku.
"Runājot parlamentā, Zelenskis sacīja, ka Krimas atgūšanai jākļūst par Ukrainas galveno mērķi un filozofiju," žurnālistiem ceturtdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. "Mēs to saredzam kā tiešu draudu Krievijai."
"Šāds formulējums, protams, nozīmē, ka Kijevas režīms grasās izmantot visus pieejamos līdzekļus, arī spēku, lai piesavinātos Krievijas reģionu. Tieši tā mēs sliecamies to uztvert," klāstīja Peskovs.
Kijevas Rietumu sabiedroti pēdējo nedēļu laikā brīdinājuši - draudi, ka Krievija var uzbrukt Ukrainai, ir nopietni un ka Maskava apgalvojumus par apdraudējumu tās drošībai var izmantot kā ieganstu.
"Karadarbības iespēja Ukrainā saglabājas augsta," apgalvoja Kremļa pārstāvis.
"Tas mums joprojām ir īpašu bažu temats un mūs satrauc. Mēs uz kontaktu līnijas redzam provokatīvu darbību intensitātes pieaugumu," apgalvoja Peskovs.
Pēc Vašingtonas paustā satraukuma par Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā ASV un Krievijas augstākajiem diplomātiem ceturtdien paredzētas sarunas Zviedrijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.