Gruzija un Ukraina ir tuvāko NATO partneru vidū, šodien, atklājot Ziemeļatlantijas padomes tikšanos ar Gruzijas un Ukrainas ārlietu ministriem, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš atgādināja, ka alianses samitā jūnijā sabiedroto valstu un valdību vadītāji vēlreiz apstiprināja spēcīgu atbalstu Gruzijas un Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei. Gruzija un Ukraina esot ne tikai tuvāko NATO partneru vidū, bet tās sniedzot arī ieguldījumu alianses operācijās un misijās.
"Gruzija un Ukraina cer iestāties aliansē. NATO neatkāpjas no sava lēmuma, kas pieņemts Bukarestes samitā. Mēs neatkāpjamies no savām saistībām sniegt politisku un praktisku atbalstu abām valstīm," sacīja Stoltenbergs.
NATO Bukarestes samitā laikā, kas notika 2008.gadā, dalībvalstis vienprātīgi uzsvēra, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm, līdzko valstis būs izpildījušas visus nepieciešamos priekšnosacījumus.
Jau rakstījām, ka NATO ārlietu ministru sanāksmē viens no apspriežamajiem jautājumiem ir Krievijas militāro spēku koncentrācija Ukrainas tuvumā.
Ukraina, ASV, NATO un Eiropas Savienība ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.
Trešdien NATO ārlietu ministru preses konferencē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija pirms laika nolēma pārtraukt diplomātiskās saites ar NATO, tomēr alianse aicina valsti atcelt šo lēmumu un no jauna iesaistīties NATO-Krievijas padomē miera un drošības labad.
Stoltenbergs norādīja, ka situācija Ukrainā un ap to joprojām ir mainīga un neprognozējama. Tāpat nav skaidrības par Krievijas nolūkiem.
"Mēs redzam spēku koncentrāciju, kas ir nepamatota un nepaskaidrota. Tāpat to pavada paaugstināta retorika un dezinformācija. Mēs zinām, ka Krievija jau iepriekš izmantojusi spēku pret Ukrainu un citiem kaimiņiem. Mēs esam vienoti mērķī atturēt Krieviju no jebkurām turpmākām agresīvām darbībām," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Ārlietu ministri aicina Krieviju būt caurskatāmai, deeskalēt situāciju un mazināt spriedzi. Stoltenbergs norādīja, ka jebkurai turpmākai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs augsta cena un nopietnas politiskas, ekonomiskas sekas.
"Ministri skaidri pateica, ka nedrīkst būt nekādu pārpratumu attiecībā uz NATO apņemšanos. Mēs visi stāvam kopā, lai aizsargātu un aizstāvētu visus mūsu sabiedrotos. Mēs turpināsim aktīvi vērtēt situāciju, lai nodrošinātu to, ka mums ir izstrādāti visi nepieciešamie plāni. Vienlaikus mēs turpināsim nodrošināt politisko un praktisko atbalstu mūsu parterim - Ukrainai," sacīja Stoltenbergs.
Viņš skaidroja, ka NATO joprojām būs divējāda pieeja Krievijai - aizsardzības un atturēšanas pieeja attiecībā uz Krievijas agresīvo rīcību.