Karību reģiona salu valsts Barbadosa otrdien atteikusies no karalienes Elizabetes II kā oficiālās valsts galvas un kļuvusi par jaunāko republiku pasaulē.
Svinīgo republikas pasludināšanas ceremoniju apmeklēja arī Elizabetes II vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs.
Barbadosas līdzšinējās ģenerālgubernatores Sandras Meisonas inaugurācijas par pirmo Barbadosas prezidenti laikā simboliski no masta tika nolaists karalienes karogs - Karaliskais standarts.
Pandēmijas dēļ plašas svinības Barbadosā nenotika, bet svinīgo ceremoniju ar militāro parādi, godasardzi un zalvēm līdzās augstām amatpersonām apmeklēja arī pasaulē slavenākā barbadosiete dziedātāja Rianna.
Elizabete II jaunajai republikas prezidentei un Barbadosas iedzīvotājiem nosūtīja apsveikuma vēstuli, "vēlot laimi, mieru un labklājību".
"Gadu gaitā mūsu valstis ir vienojusi partnerība, kas balstīta kopīgās vērtībās, vienotā labklājībā un ciešā sadarbībā daudzos jautājumos, tostarp nesen arī par klimata pārmaiņu problēmu," vēstīja karaliene.
Daļa Barbadosas iedzīvotāju kritizēja prinča Čārlza ielūgšanu uz vēsturisko notikumu un valsts augstākā apbalvojuma - Barbadosas Brīvības ordeņa - pasniegšanu viņam.
Neilgi pirms prinča Čārlza ierašanās Barbadosā Lielbritānijā iznāca jauna grāmata, kurā izskanēja apsūdzības, ka viņš ir bijis tas karaļnama pārstāvis, kurš interesējies par iespējamo ādas krāsu prinča Harija un viņas sievas Meganas bērnam. Harijs un Megana, kura nāk no jauktas rases ģimenes, iepriekš apsūdzēja kādu karaliskās ģimenes pārstāvi tādu rasistisku uzskatu paušanā, tomēr neatklāja personas vārdu, vien uzsvēra, ka tā nav bijusi karaliene vai viņas šogad mirušais vīrs princis Filips.
Britu karaļnams kā nepamatotas noraidījis grāmatā izteiktās apsūdzības princim Čārlzam, tomēr viņa vizīti Barbadosā pavada protesti.
Pērn septembrī premjerministre Mija Motlija pavēstīja, ka saskaņā ar viņas ieceri Barbadosa pēc gada kļūs par republiku.
Šogad oktobrī ģenerālgubernatore Meisona tika ievēlēta par jaunās republikas pirmo prezidenti.
Daudzu Barbadosas iedzīvotāju vērtējumā atteikšanās no karalienes atspoguļo valsts brīvību, kādu tā jutusi jau gadiem ilgi. Vienlaikus sabiedrība cer uz labklājības un vienlīdzības pieaugumu, atsakoties no britu koloniālisma un verdzības mantojuma.
Daļa valsts iedzīvotāju gan uzstāj, ka pašlaik ir daudz svarīgākas problēmas nekā atteikšanās no karalienes valdījuma. Covid-19 pandēmija ir iedragājusi valsts galveno ekonomikas nozari - tūrismu, bezdarba līmenis sasniedzis gandrīz 16%.
Barbadosa, kur dzīvo 285 000 cilvēku, neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1966.gadā, saglabājot karalieni kā valsts galvu. Lielbritānijas valdījumā tā atradusies gadu simtiem ilgi, tostarp vairāk nekā 200 gadus līdz 1834.gadā tajā tika uzturēta verdzība.
Vairums Britu sadraudzības valstu Karību reģionā pēc neatkarības iegūšanas saglabāja formālās saites ar britu monarhiju, taču gan Trinidāda un Tobāgo, gan Gajāna jau kļuvušas par republikām. Tagad karalienes valdījumā palikušas 15 Britu sadraudzības valstis.
Lielbritānijas valdība ir atvainojusies Karību reģiona tautām par britu koloniālisma pagātni un par verdzības uzturēšanu salās, taču noraidījusi jebkādas sarunas par reparācijām.