NATO ģenerālsekretārs: Skaidrs - ja Krievija liks lietā spēku pret Ukrainu, par to būs jāmaksā

© sargs.lv

Krievijai jārēķinās ar konsekvencēm, ja tā vērsīs savus bruņotos spēkus pret Ukrainu, piektdien brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus paužot bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā.

Ir "skaidrs - ja Krievija liks lietā spēku pret Ukrainu, par to būs jāmaksā, tam būs konsekvences", viņš sacīja medijiem.

NATO ārlietu ministru sanāksmē jaunnedēļ Rīgā tiks runāts par Krievijas armijas koncentrēšanu pierobežā, kas ir "ļoti spēcīgs iemesls būt dziļi satrauktiem".

"Tā šogad ir otrā reize, kad Krievija veikusi lielu un neparastu karaspēka koncentrāciju šajā reģionā," viņš sacīja. Tie ir "tanki, artilērijas bruņotās vienības, droni un elektroniskā bruņojuma sistēmas, kā arī kaujām gatavās vienības".

Stoltenbergs karaspēka koncentrēšanu raksturoja kā "neizprovocētu un nepaskaidrotu" un brīdināja, ka "tā vairo spriedzi" un tās dēļ var rasties maldīgu aprēķinu risks.

Maskava bažas, ka tā plāno jaunu iebrukumu Ukrainā, dēvē par Rietumu histēriju.

Pašreizējā Krievijas karaspēka koncentrēšana ir līdzīga tai, kas tika pieredzēta aprīlī, kad Krievija Ukrainas pierobežā koncentrēja ap 100 000 karavīru.

Kā norādīja Stoltenbergs, kaut arī Ukraina nav NATO dalībvalsts un uz to neattiecas kolektīvās aizsardzības pakts, alianse "paudīs Krievijai skaidru vēstījumu, ka NATO ir šeit, lai izstāvētu un aizsargātu visus sabiedrotos".

"Mums ir jāgādā, ka nav pārpratumu, ka nav maldīgu kalkulāciju par NATO apņēmību, spējām un gribu aizstāvēt visus NATO sabiedrotos," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.