Merkele: Polija var rēķināties ar Vācijas "pilnīgu solidaritāti"

© Vlada Liņanka / F64

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien pauda atbalstu Polijai krīzē, kas Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko izvērstā hibrīduzbrukuma rezultātā izveidojusies uz Polijas un Baltkrievijas robežas.

"Mums ir viens viedoklis attiecībā uz šīs krīzes raksturu un to, kā to atrisināt," pēc sarunām ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki sacīja Merkele.

Kanclere aizstāvēja lēmumu runāt ar Lukašenko, kas izpelnījies Polijas un citu Austrumeiropas valstu pārmetumus.

Viņa Lukašenko raksturoja kā kontaktpunktu attiecībā uz humānās palīdzības nodrošināšanu tūkstošiem Tuvo Austrumu migrantu, kas Baltkrievijā izvietojušies pie robežas ar Poliju.

Polija var rēķināties ar Vācijas "pilnīgu solidaritāti", drošināja Merkele.

Ja šajā krīzē nebūs nekāda progresa, tiks apsvērtas vēl citas sankcijas pret Lukašenko, viņa sacīja.

"Mums eiropiešu vidū jābūt vienotiem," sacīja kanclere, uzstājot, ka durvīm uz dialogu jāpaliek atvērtām.

Moraveckis uzsvēra, ka Polija aizstāv arī Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.

"Mēs aizstāvam arī Vāciju no liela bēgļu viļņa, Lukašenko mēģinot pārbaudīt šo robežu," norādīja premjers.

Polija, saņemot Merkeles un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas atbalstu, ar diplomātiskiem līdzekļiem panākusi, ka Tuvo Austrumu valstis aptur avioreisus, ar kuriem migranti tiek nogādāti Baltkrievijā, sacīja Moraveckis.

Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas nelikumīgi iesūtīt tūkstošiem migrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Svarīgākais