Polijas premjers: Uz Latvijas pusi Baltkrievijā tiek vesti daži desmiti līdz daži simti migrantu [papildināts plkst. 20:15]

© Ekrānšāviņš no tiešraides preses konferences

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis šodien ieradies darba vizītē Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Tikšanās laikā Rīgā tika pārrunāta aktuālo situāciju uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju un reģionālās drošības jautājumus. Mateušs Moraveckis atklāja, ka pēc Polijas rīcībā esošās informācijas Baltkrievijā uz Latvijas pusi tiek vesti daži desmiti līdz dažu simti migrantu.

M. Moraveckis pirms tikšanās norādīja, ka ģeopolitiskā situācija pašlaik ir ļoti nopietna un tās risināšanai nepieciešams liels diplomātiskais darbs, ņemot vērā, ka Baltkrievijā joprojām atrodas liels skaits migrantu no Tuvajiem Austrumiem, kas mēģina pāri Polijas robežai nokļūt Eiropas Savienībā.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms svētdien ir transportējis nelegālos migrantus no Polijas robežas uz sadales centru, lai tālāk tos nosūtītu uz Baltijas valstu robežām, preses konferencē paziņoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

Viņš uzsvēra, ka Tuvo Austrumu iedzīvotāji tiek izmantoti kā ierocis, lai radītu krīzi, un to vada un organizē Minskas Lukašenko režīms.

Moraveckis uzsvēra, ka krīze, kas izveidojusies uz Lietuvas, Latvijas, Polijas robežas ar Baltkrieviju ir smaga, un uz Latvijas robežas saistībā ar cilvēku pārvietošanu ir gaidāma nākamā krīze.

Lūgts komentēt Moravecka teikto, Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūrai LETA norādīja, ka Ministru prezidents jau vairākkārt publiski paudis, ka atbildīgie dienesti seko līdzi situācijas attīstībai un Latvija ir gatava dažādu scenāriju attīstībai uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas. Savukārt par šo konkrēto situāciju un dienestu gatavību Sabajevs aicināja sazināties ar Valsts robežssardzi.

Polijas premjerministrs norādīja, ka aizturēti 400 cilvēku tirgotāji, kas nāk no dažādām valstīm, tostarp rietumvalstīm, tomēr pārsvarā cilvēku tirgotāji ir no Tuvo Austrumu valstīm. Moraveckis norādīja, ka tās ir starptautiskās organizētās noziedzības grupas, kas palīdz Lukašenko režīmam izmantot ļaudis politiskos nolūkos, lai radītu politisku krīzi uz ES ārējās robežas.

Polijas premjerministrs arī norādīja, ka NATO sabiedrotie ir brīdinājuši, ka Baltijas valstīm un Polijai vajadzētu bažīties par Krievijas karaspēka pulcēšanos pie Ukrainas robežas un Kaļiņingradas apgabalā.

Viņš akcentēja, ka karaspēka izvietošana ir mēģinājuma radīt spiedienu. Tāpat tas ir ierocis, ko var pārvērst tiešā uzbrukumā pret Poliju un Baltijas valstīm. Moraveckis uzsvēra, ka gan Baltijas valstis, gan Polija labi apzinās, ka šādi apgalvojumi nav tukši vārdi, jo līdzīga situācija bija 2008.gadā Gruzijā un 2014.gadā Ukrainā.

"Mēs zinām, kas notika Donbasā, Austrumukrainā. Mēs bažījamies, ka tas varētu atkārtoties arī mūsu gadījumā. Mēs redzam, kā pie robežas tiek savilkti militārie spēki," sacīja Polijas premjers.

Runājot par Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu ar migrantiem, Moraveckis uzsvēra, ka Baltijas valstu un Polijas diplomātiskā un cita līmeņa sadarbība ir nesusi augļus - valstu izlēmīgā rīcība ir ļāvusi "nobremzēt" Baltkrievijas režīma centienus. Polijas premjerministrs atzīmēja, ka notiek aktīvs darbs ar partneriem rietumvalstīs un Tuvajos Austrumos. Šī darba dēļ ir mainīts viedoklis daudzās sabiedroto valstīs, kas izmantotas, lai caur tām vestu cilvēkus uz Baltkrievijas robežu, kuri nemaz nezināja, kas viņus sagaida tālāk Baltkrievijas teritorijā.

"Lukašenko režīms viņus maldinājis par to, kas notiks, nokļūstot Baltkrievijā. Mūsu kopīgā rīcība un solidaritāte NATO austrumu flangā ir jāturpina. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varēsim neitralizēt kopīgos draudus, ar kuriem mēs sastopamies šodien un ar kuriem mēs varētu sastapties nākotnē," žurnālistiem sacīja Polijas premjerministrs.

Tikmēr pēc tikšanās ar Polijas premjeru preses konferencē Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma risinājums ir trešo valstu pilsoņu repatriācija uz mītnes zemēm.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) piedzīvo koordinētu uzbrukumu no Baltkrievijas, kas izmanto trešo valstu pilsoņus un mēģina panākt viņu iekļūšanu ES, nelikumīgi šķērsojot Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas.

"Ja Baltkrievijas režīmam bija doma, ka tas kaut kādā veidā varētu destabilizēt vai sadrumstalot Eiropu, šis nav izdevies. Mēs redzam, ka notiek pretējs process," atzīmēja Kariņš.

Ministru prezidents akcentēja, ka arī Polijas un Baltijas valstu sadarbība šajā jautājumā ir izcila, jo koordinācija notiek visos līmeņos. Baltijas valstis un Polija savā nostājā ir vienotas un neļaušot Baltkrievijai panākt tai vēlamo - trešo valstu pilsoņus burtiski iespiest ES un panākt, ka viņi pārkāpj likumu.

"Šādā veidā nevar notikt cilvēku kustība. Tai ir jānotiek organizētā veidā. Nav pieļaujams, ka kāda valsts organizē trešo valstu pilsoņu robežu pārkāpšanu. Tur mūsu valstis ir vienotas," sacīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka valstis turpinās apmainīties ar informāciju un arī ar spēkiem. Viņš norādīja, ka Latvija gatavojas nosūtīt uz Poliju gan robežsargus, gan apmācītus policistus.

Ministru prezidents pateicās Moraveckim par vizīti Rīgā, jo tas apliecina, ka ES, Baltijas valstis un Polija ir vienotas un paliks vienotas, kā arī turpinās koordinēs savu rīcību.

Jau ziņots, ka svētdien Moraveckis apmeklē Baltijas valstis, lai tiktos ar to valdību vadītājiem un pārrunātu Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērsto hibrīduzbrukumu, cenšoties iesūtīt Polijā, Lietuvā un Latvijā lielus skaitu nelegālo imigrantu.

Sākot vizīti Baltijas valstīs, Polijas premjers šo hibrīduzbrukumu nodēvēja par lielāko mēģinājumu destabilizēt ES 30 gadu laikā.

"Lukašenko ir sācis hibrīdkaru pret ES. Tas ir lielākais mēģinājums destabilizēt ES 30 gadu laikā. Polija nepadosies šantāžai un darīs visu, lai aizsargātu ES robežas. Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai vajadzīgs atbalsts. Mums jābūt kopā, lai aizsargātu Eiropu," tviterī ierakstīja Moraveckis.

Nākamnedēļ viņš plāno doties vēl uz vairākām Eiropas valstīm, lai pārrunātu šos jautājumus.

Svarīgākais