Polijas parlamenta apakšpalāta Seims trešdien pieņēma grozījumus robežsardzes likumos, ņemot vērā migrantu krīzes turpināšanos uz robežas ar Baltkrieviju.
Jaunie likumi ir nepieciešami, lai varētu turpināt slēgto režīmu krīzes skartajā pierobežas zonā arī pēc ārkārtējā stāvokļa beigām.
Polija 2.septembrī uz 30 dienām izsludināja ārkārtējo stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju, tostarp aizliedzot arī žurnālistiem un labdarības organizāciju darbiniekiem atrasties trīs kilometrus platā pierobežas zonā. 30.septembrī ārkārtējais stāvoklis tika pagarināts par 60 dienām.
Polijas konstitūcija paredz, ka ārkārtējo stāvokli var pagarināt tikai vienreiz, un šī iespēja jau ir izmantota.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks trešdien brīdināja, ka krīze uz Baltkrievijas robežas varētu turpināties mēnešiem ilgi, un norādīja, ka migranti naktī atkal uzbrukuši Polijas robežai. Nelegālo imigrantu uzbrukumos, tiem cenšoties ielauzties Polijas teritorijā, pamatā piedalās "jauni, agresīvi vīrieši," tviterī norādījusi Polijas Aizsardzības ministrija.
Jaunie likumi arī paplašina robežsardzes un armijas kompetences jomas krīzes pārvaldīšanā. Cita starpā jaunie noteikumi ļauj noteikt pagaidu iebraukšanas aizliegumus krīzes zonā un dod robežsardzei iespēju lietot neitralizējošus līdzekļus sadursmēs ar migrantiem.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš 8.novembra notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā. Ir arī notikušas migrantu sadursmes ar Polijas robežsargiem, armiju un policiju.
Eiropas Savienība (ES) apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.