Irāka ceturtdien sāks repatriēt savus pilsoņus no Baltkrievijas

© Oksana Manchuk/BelTA/TASS/Scanpix/Leta

Irākas valdība pirmdien paziņoja, ka ceturtdien organizē pirmo repatriācijas lidojumu saviem pilsoņiem, kas brīvprātīgi grib atgriezties dzimtenē no Baltkrievijas.

"Irāka 18.[novembrī] veiks pirmo lidojumu tiem, kas brīvprātīgi grib atgriezties" no Baltkrievijas, pirmdien Irākas televīzijā pavēstīja Irākas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ahmeds as Sahafs.

Viņš neminēja to, cik daudz cilvēku būs šajā reisā, vien norādot, ka apzināts 571 irākietis, kas šobrīd Baltkrievijā atrodas līdzās robežai ar Poliju.

Atgriešanās Irākā būs brīvprātīga, piebilda amatpersona.

Lidsabiedrību regulārie lidojumi starp Bagdādi un Minsku ir apturēti kopš augusta, bet Baltkrievijas misijas Bagdādē un Irākas Kurdistānas galvaspilsētā Erbīla jau vairāk nekā nedēļu ir slēgtas.

Šo soļu rezultātā sarucis irākiešu skaits, kas dodas uz Baltkrieviju, bet "problēma ir tā, ka daži tagad lido ar netiešajiem reisiem caur Turciju, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Ēģipti", sacīja Sahafs.

Turcija piektdien aizliedza Sīrijas, Irākas un Jemenas pilsoņiem lidot no savām lidostām uz Baltkrieviju, bet Sīrijas privātā lidsabiedrība "Cham Wings Airlines" sestdien apturēja lidojumus uz Minsku.

Pirmdien Bagdādē uz sarunām par migrācijas krīzi ieradīsies Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.

Eiropas Savienība apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais