Baltkrievijas migrantu krīzē jaušams progress, norāda ES

© Belarus State Border Committee/T/Scanpix/Leta

Centieniem apturēt migrantu straumi, kas no Tuvajiem Austrumiem, Minskas režīma mudināti, masveidā dodas uz Baltkrieviju un tad mēģina nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā (ES), ir sekmes, piektdien paziņoja  Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Margaritis Shins.

"Kopējā situācija ir tāda, ka mēs redzam progresu visās frontēs," viņš pauda preses konferencē Libānā.

"Pirmdien es došos uz Bagdādi un, cerams, vēlāk jaunnedēļ uz Ankaru," Shins sacīja pēc sarunām ar ar Libānas prezidentu Mišelu Aunu.

"Šis ir brīdis, kad Eiropa savā ziņā apzina draugus, un mēs esam ļoti priecīgi, ka to mums ir daudz," viņš uzsvēra.

Turcija piektdien aizliedza Sīrijas, Irākas un Jemenas pilsoņiem lidot no savām lidostām uz Baltkrieviju.

Arī Libāna ir viena no valstīm, no kurienes migranti devušies uz Baltkrieviju, lai tad nelegāli mēģinātu iekļūt ES.

Shins sacīja, ka šobrīd tiek gatavotas jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

"Mēs jau esam īstenojuši vairākas sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, un mēs tās pastiprināsim ar piekto paketi, kas stāsies spēkā jaunnedēļ," viņš sacīja.

ES arī draudējusi vērsties pret valstīm, kuru lidsabiedrības transportē migrantus uz Baltkrieviju.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Polijas premjers Mateušs Moraveckis, otrdien uzrunājot savas valsts parlamentu, apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka viņš ir Baltkrievijas migrantu krīzes patiesais kurators.

"Šim uzbrukumam, ko īsteno Lukašenko, vadītājs ir Maskavā prezidenta Putina personā," uzrunājot Polijas parlamenta ārkārtas sēdi, sacīja Polijas premjers.

Pasaulē

Krievijas un Ukrainas kara 1000 dienu robežu iezīmēja vairāki notikumi, kas palielināja kodolkara izredzes - pirmkārt, pa Krievijas teritoriju pirmo reizi trāpīja Rietumu “ATACMS” un “Storm Shadow” raķetes, otrkārt, Kremlis paziņoja par jaunu savas kodoldoktrīnas versiju ar zemāku kodolieroču izmantošanas slieksni. “The Insider” skaidro, kā varētu izskatīties kodolkarš un tā sekas.

Svarīgākais