Aptuveni piektdaļa čehu tic dievam, nedaudz vairāk nekā trešdaļa tic jebkāda veida augstākai būtnei, kamēr 23% ir pilnīgi nereliģiozi, liecina piektdien publicētie aptaujas rezultāti.
Tajā pašā laikā 60% čehu atzinuši, ka tic dzīvībai ārpus zemes.
Saskaņā ar aptauju, kuru pēc kristiešu nevalstiskās organizācijas "Maranatha" pasūtījuma veicis sabiedriskās domes pētījumu uzņēmums STEM/MARK, visvairāk to, kuri tic dievam, ir starp sievietēm, kas pārsniegušas 60 gadu vecumu.
Ņemot vērā reģionālo aspektu, vairāk ticīgo ir Morāvijā.
Aptuveni puse no ticīgajiem atzinuši, ka ticību Dievam guvuši, pateicoties ģimenei, un 57% no viņiem izteikušies, ka par ticīgajiem kļuvuši vēl pirms pieaugšanas.
Par to, ka arī starp neticīgajiem ir zināma nepieciešamība pēc garīgā, pēc pētījuma veicēju domām, liecinot fakts, ka piektdaļa respondentu Covid-19 pandēmijas laikā sākuši domāt par dzīves jēgu un apjēguši savas eksistences galīgumu.
Lai gan pandēmijas laikā garīgie jautājumi čehus sākuši vairāk norūpēt, tas nav pāraudzis plašākā baznīcas apmeklēšanā.
Tikai 2% aptaujāto izteikušies, ka baznīcu apmeklē reizi nedēļā, kamēr 57% respondentu izteikušies, ka baznīcu apmeklē retāk nekā reizi gadā.
Pat Ziemsvētkos baznīcu regulāri apmeklē tikai 7% čehu.
Tajā pašā laikā vairāk nekā puse čehu paudusi viedokli, ka valsts vadītājiem un citām sabiedrībā ietekmīgām personām ir jāievēro desmit Bībeles baušļi.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto uzskata, ka ļauna rīcība viņiem radīs ļaunas sekas, bet vairāk nekā 40% respondentu pieļauj zināmas pēcnāves eksistences pastāvēšanu.
Puse čehu uzskata, ka Bībele ir vēsturisks sacerējums, kura saturu nav jāuztver burtiski, bet 56% atzinusi, ka nekad nav to lasījuši.
Atbildot uz jautājumu, par kādiem reliģiskajiem novirzieniem viņiem ir kaut kāds priekštats, 73% čehu minējuši kristietību, 71% - islāmu, bet 60% - budismu. Retāk respondenti pieminējuši hinduismu un jūdaismu.