Makrons apsūdz Austrālijas premjerministru melos

G20 samita kuluāros atbildot uz austrāliešu žurnālistu jautājumu, vai viņam šķiet, ka Morisons viņam melojis par Kanberas nodomiem attiecībā uz vienošanos par zemūdenēm, Makrons atbildēja: "Man nešķiet. Es zinu."

"Es uzskatu, ka var būt domstarpības, es cienu suverēnas izvēles, bet ir jārespektē sabiedrotie un partneri, un nebija tā, ka ar šo vienošanos viss būtu bijis korekti," sacīja Makrons.

Austrālijas premjers noliedzis, ka būtu melojis Francijas prezidentam, un skaidrojis, ka atteikšanās no vienošanās "bija Austrālijas nacionālajās interesēs".

Piektdien ASV prezidents Džo Baidens, tiekoties ar Makronu, atzina, ka jaunās drošības vienošanās ceļā bijuši trūkumi.

"Tas, ko mēs izdarījām, bija neveikli," sacīja Baidens.

Kā norādīja ASV prezidents, viņam bijis iespaids, ka Parīze bijusi informēta labu laiku pirms pakta izziņošanas.

Makrons, kā šķiet, tagad vēlas strīdu ar ASV atstāt pagātnē.

Austrālija 2016.gadā izraudzījās Francijas uzņēmumu "Naval Group", no kura grasījās pasūtīt jaunas zemūdenes. Vēl salīdzinoši nesen Austrālijas aizsardzības un ārlietu ministri apstiprināja Francijas kolēģiem, ka iecere joprojām ir spēkā.

Šī līguma noslēgšana bija aizkavējusies par vairākiem gadiem. Sarunas bremzēja dažādas problēmas, arī Austrālijas prasība, lai lielākā daļa ražošanas notiek lokāli un arī vairums sastāvdaļu tiek ražots Austrālijā.

Baidens, Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 15.septembrī paziņoja par jaunas šo valstu stratēģiskās aizsardzības alianses izveidošanu, kas paredz piešķirt Austrālijai ASV kodolzemūdeņu būvniecības tehnoloģiju, kā arī kiberaizsardzību, pielietojamo mākslīgo intelektu un zemjūras tehnoloģiju iespējas.

Tā rezultātā iecerētā 56 miljardu eiro vienošanās ar Franciju izjuka.

Francija 17.septembrī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus ASV un Austrālijā, turpinoties strīdam par Austrālijas atteikšanos no zemūdeņu iegādes līguma ar Franciju par labu kodolzemūdenēm, kuras Austrālija iegūs ar ASV palīdzību.